Mediķu arodbiedrībai pārmet epidemioloģiskās drošības neievērošanu kongresā

Kā aģentūru LETA informēja LVSADA pārstāve Inga Rudzīte, 1.decembrī organizācijas 7.kongresā, kurā klātienē piedalījās 14 delegāti, divas reizes ieradās policija.

Arodbiedrība uzsver, ka kongress tika organizēts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nebija publisks, bet gan darba pasākums, kas notika Latvijas Brīvo arodbiedrību namā.

Uz jautājumu, kāds ir ierašanās juridiskais pamats, tika atbildēts, ka ir saņemts signāls par nelikumībām, informēja LVSADA. Policisti neesot izteikuši nekādus aizrādījumus, tāpēc organizācijas biedri bijuši pārsteigti, šorīt no publikācijas presē uzzinot, ka Valsts policija par notikušo sākusi administratīvā pārkāpuma procesu.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš klātienē esot saņēmis no policijas atbildi par to, ka iebildumu pret kongresa norisi nav, pauž neizpratni:

"Vai tiešām atkal ir pienākuši laiki, kad valsts pret arodbiedrībām sūta policiju?"

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijā, sākts administratīvā pārkāpuma process, lai noskaidrotu, vai, rīkojot kongresu, nav pārkāpts valstī noteiktais pulcēšanās ierobežojums.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģe Sarmīte Plūme, kura kā kongresa delegāte arī bija ieradusies sēžu zālē, pastāstīja, ka pasākumā nebija kafijas galdu, attālumu viens no otra ievēroja, vienīgi mikrofons gan tika nodots no rokas rokā.

Tikmēr, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītājs Rafaels Ciekurs novērojis, ka kongresa rīkotāji netika ievērojuši epidemioloģisko drošību. "Latvijas Avīzei" daļa no delegātiem stāstījuši, ka mikrofons ceļojis no viena pie otra bez nekādas dezinfekcijas, bet starpbrīdī delegāti nākuši kopā, neievērojot distancēšanos un bez sejas maskām.

Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece vēstulē amatpersonām iepriekš norādīja, ka neizpratni un bažas raisa priekšlikums Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.

Viņa akcentē demokrātisko vērtību nozīmi, paužot lepnumu par to, ka dzīvo un strādā demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām.

"Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus," atzīmē Aizsilniece.

Pēc viņas paustā, Covid-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumu pieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumu pieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos.