Noskaidrots, kā iedzīvotāji vērtē gūstamo profesionālo un augstskolu izglītību

Pētījumā autori vaicāja, kā kopumā respondenti novērtētu izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām.

Labākās domās par izglītības saturu profesionālajās skolās ir aptaujātie, kuru ģimenēs bērni iegūst vidējo vai augstāko izglītību. To par atbilstošu darba tirgus prasībām uzskata 62,2% aptaujāto. Savukārt no respondentiem, kuriem ģimenē nav bērnu vai jauniešu, kas iegūtu vidējo vai augstāko izglītību, šādu viedokli pauž 52,7%.

Līdzīga tendence paveras jautājumā par augstskolām. 54,1% respondentu, kuru ģimenēs bērni mācās vidusskolā vai augstskolā, uzskata, ka izglītības saturs augstskolās ir atbilstošs darba tirgus prasībām, kamēr starp respondenti, kuriem ģimenē bērnu vidusskolēnu vai studentu nav, tā domā 48,8%.

Savukārt teju trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka profesionālo skolu un augstskolu saturs ir neatbilstošs darba tirgus prasībām, liecina pētījums. 26,3% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni, kas mācās vidusskolā vai augstskolā, uzskata, ka profesionālo skolu izglītības saturs ir neatbilstošs darba tirgus prasībām, savukārt augstskolu mācību saturu par neatbilstošu uzskata 31,8%.

Starp aptaujātajiem, kuriem ģimenē nav bērnu vidusskolēnu vai studentu, par neatbilstošu mācību saturu profesionālajās skolās uzskata 26,6%, savukārt augstskolu mācību saturu par neatbilstošu uzskata 30,4% respondentu.

Kā ziņots, trešdien prezentētajā pētījumā vērtēts sabiedrības viedoklis par izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām. Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais izglītības indekss - 100 punktu skalā Latvijas izglītības indekss ir 55,6.

Tāpat teju piektdaļa jeb 24% iedzīvotāju pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, gandrīz puse jeb 49% uzskata, ka tā ir viduvēja, bet 21% domā izglītības kvalitāti novērtējuši kā zemu.

Pētījuma autori arī atzīmēja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenēs ir bērni vai jaunieši, kuri šobrīd iegūst izglītību, pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā novērtējuši kā nedaudz zemāku nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav bērnu vai jauniešu, kuri iegūst izglītību.

Šāds pētījums šogad tika veikts pirmo reizi un Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis uzsvēra, ka attiecībā uz izglītības kvalitāti, pieejamību un vērtību Latvijā ir daudz optimistiski noskaņotu cilvēku, tomēr vienlaikus pētnieki saskata arī daudzas lietas, ar kurām ir jāstrādā.

Grīnis pauda, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viedoklis, tomēr tas ir ļoti būtisks. "Mūsu attieksme pret izglītību nosaka virzienu, kurā ejam," pamatoja direktors. Tāpat viņš stāstīja, ka ar lielu interesi skatīsies, kā šis indekss gadu laikā mainīsies un vai izdosies gūt pozitīvu dinamiku.

Aptauja veikta no 5.oktobra līdz 16.oktobrim un tajā piedalījās 1014 respondenti no visas Latvijas. Tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Rīgas Tālmācības vidusskolas pārstāve Marta Kive skaidroja, ka izglītības indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.