Krievijas diktators Vladimirs Putins un komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins otrdien sarunās Pekinā uzsvēra savas ciešās attiecības, un puses arī parakstīja vairāk nekā 20 sadarbības vienošanās tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība, vēsta ziņu aģentūra "Siņhua".
Sji pauda, ka viņu saites ir izturējušas starptautisko pārmaiņu pārbaudījumus un ka tās varētu vēl vairāk paplašināt.
Putins norādīja, ka Krievijas un Ķīnas starpā ir "vēl nepieredzēti augsta līmeņa" attiecības, ziņo Kremlis.
Tas, ko līderi runājuši par Krievijas pret Ukrainu izvērsto karu, publiski netiek izpausts.
Informācija no Pekinas liecina, ka abi līderi apsprieduši "reģionālos jautājumus, kas skar kopīgās intereses".
Ķīna no 15.septembra ieviesīs bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem ar parastajām ārzemju pasēm, otrdien paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija.
Viņi varēs uzturēties Ķīnas teritorijā bez vīzas 30 dienas. Jaunievedums darbosies testa režīmā un ir paredzēts viena gada periodam, norādīja ministrija.
Pēc Putina un Sji tikšanās, kurā piedalījās arī Mongolijas prezidents Uhnaagijns Hurelsuhs, tika parakstīts "juridiski saistošs memorands" par gāzes cauruļvada "Sila Sibiri 2" būvniecību no Krievijas uz Ķīnu un par gāzes tranzīta cauruļvada "Sojuz-Vostok" būvniecību caur Mongoliju. Par to paziņoja "Gazprom" vadītājs Aleksejs Miļļers.
Kad sāksies "Sila Sibiri 2" būvniecība, netiek ziņots.
Putins kopā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu trešdien Pekinā apmeklēs vērienīgu militāro parādi par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.
Rietumvalstis pārmet Ķīnai, ka tā piegādā Krievijai preces, kuras var izmantot militāriem mērķiem, tādējādi atbalstot Krievijas bruņojuma rūpniecību.
Pirmdien Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā Sji un Putins aicināja veidot jaunu pasaules kārtību.
Putins pauda, ka eirocentriskais un eiroatlantiskais modelis esot novecojis.