Rietumvalstu varas iestādes un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (MAAE) nav pārliecinātas par to, kas noticis ar vairāk nekā 400 kilogramiem augsti bagātinātā urāna, ko Irāna bija uzkrājusi pirms ASV un Izraēlas uzlidojumiem. Pēc aģentūras Reuters aplēsēm, ar šādu daudzumu pietiktu deviņu atombumbu izgatavošanai.
Atsaucoties uz desmitiem intervētu esošo un bijušo Rietumu amatpersonu, Reuters vēsta, ka nav skaidrs, vai Irānai izdevās evakuēt urānu no saviem kodolobjektiem pirms militārajiem uzbrukumiem. Viens no avotiem šo situāciju raksturojis kā “kaķa un peles spēli” starp Irānu un Rietumiem.
Saskaņā ar MAAE publiskoto novērtējumu, līdz 2025. gadā uzsāktajam karadarbības periodam Irānas rīcībā bija vairāk nekā 400 kg urāna, bagātināta līdz 60% līmenim — ļoti tuvu ieroču kvalitātes līmenim (90%). Šāds daudzums varētu būt pietiekams deviņu atombumbu izgatavošanai.
"Pat neliela daļa šī materiāla, ja tā nav uzskaitīta, ir nopietns drauds Rietumu valstīm, kuras uzskata, ka Irāna joprojām saglabā potenciālu kļūt par kodolvalsti," raksta Reuters.
Kāds Rietumu diplomāts Reuters atzinis: “Ja Irānas puse godīgi informēs par šo 400 kg urāna likteni, problēmu varēs atrisināt. Bet, ja tā nenotiks, pasaule nekad nevarēs būt droša, kas ar šo materiālu noticis.”
Iepriekš Irānas varas iestādes apgalvoja, ka kodolobjekti tika evakuēti pirms ASV triecieniem. Līdzīgu informāciju izplatīja arī vairākas Eiropas mediju publikācijas, tostarp Financial Times, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem.
Savukārt ASV amatpersonas, tostarp prezidents Donalds Tramps un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, apšauba iespēju, ka Irāna spējusi laikus izvest urānu no kodolobjektiem.