Zviedrija un Nīderlande paziņo par nodomu atvēlēt aizsardzībai 5% no IKP

ASV mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP, un 24. un 25.jūnijā Hāgā paredzētajā NATO samitā valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās. Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ceturtdien pauda pārliecību, ka samitā Hāgā izdosies panākt vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons šodien paziņoja, ka Zviedrija sasniegs jauno NATO mērķi palielināt izdevumus līdz 5% no IKP, no kuriem 3,5% tiks atvēlēti pamatprasību nodrošināšanai aizsardzības jomā.

"Mēs atrodamies īpašā ģeogrāfiskā situācijā, kurā mums jāreaģē uz nākotnes draudiem no Krievijas," žurnālistiem Stokholmā, stāvot blakus Ritem, norādīja Kristersons.

Saskaņā ar jaunākajiem NATO datiem Zviedrija pagājušajā gadā atvēlējusi aizsardzībai 2,25% no IKP, bet Nīderlande - 2,06% no IKP. No visām 32 NATO dalībvalstīm 22 pērn atvēlējušas aizsardzībai vismaz 2% IKP.

Nīderlandes pagaidu valdība paziņoja, ka palielinās aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no IKP ar mērķi sasniegt 5%.

Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans nodēvēja šo par vēsturisku lēmumu un pauda cerību, ka arī citas NATO dalībvalstis palielinās savus aizsardzības izdevumus.

Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija jau apņēmušās atvēlēt aizsardzībai 5% no IKP.

Jautājums ir, cik ilgā laikā NATO dalībvalstis apņemsies sasniegt jaunos izdevumu mērķus. Sākotnēji tika izvirzīts 2032.gads, taču Rite brīdinājis, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukumam NATO teritorijai līdz 2030.gadam.

Savienotās Valstis uzstāj, ka jānosaka tuvāks termiņš, bet Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni izteicies, ka Romai būs nepieciešami desmit gadi 5% mērķa sasniegšanai.