Grenlandē notiek vietējā parlamenta vēlēšanas

Grenlandiešiem, kuru skaits sasniedz tikai 57 000, vēlēšanās jāizraugās 31 Dānijas autonomās provinces vietējā parlamenta deputāts.

Īpašu uzmanību šīm vēlēšanām piesaistījuši ASV prezidenta Donalda Trampa tīkojumi pārņemt Grenlandi Savienoto Valstu kontrolē.

Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas laikā līdz ar turpmākajām attiecībām ar Dāniju uzmanība tika pievērsta arī tādiem jautājumiem kā veselības aprūpe un izglītība.

Vairums partiju atbalsts neatkarību, taču starp tām pastāv domstarpības par taktiku neatkarības panākšanai.

Vēlēšanu iznākums noteikts varas līdzsvaru starp tiek, kas vēlas neatkarību nekavējoties, un tiem, kas sākotnēji vēlas panākt pasaules lielākās salas finansiālo neatkarību.

Par tūlītēju neatkarību iestājas lielākā opozīcijas partija "Naleraq" ("Orientēšanās punkts"), savukārt par mērenāku tempu iestājas abas valdošās partijas - pašreizējā premjerministra Mutes Egedes pārstāvētā "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") un sociāldemokrātiskā partija "Siumut" ("Uz priekšu!").

Šobrīd Grenlande lielā mērā ir atkarīga no Kopenhāgenas subsīdijām, kas pārsniedz 520 miljonus eiro gadā un veido aptuveni piektdaļu no salas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Visnepacietīgākie neatkarības atbalstītāji uzskata, ka Grenlande visdrīzākajā laikā var kļūt ekonomiski patstāvīga, pateicoties tās dzīlēs esošajām bagātīgajām derīgo izrakteņu iegulām.

Taču to ieguvi apgrūtina skarbai klimats un ledus sega, kas klāj 80% Grenlandes.

Tramps ideju nopirkt Grenlandi izteica jau savas pirmās prezidentūras laikā, taču tad to nekavējoties noraidīja gan Kopenhāgena, gan Nūka.

Pēc Atgriešanās Baltajā namā Tramps pie savas idejas atgriezies ar daudz lielāku sparu, paziņojot, ka ASV kontroli pār Grenlandi iegūšot "tādā vai citādā veidā". Viņš pat atteicies noraidīt iespēju, ka šī mērķa sasniegšanai varētu tikt pielietots militārs spēks.

Vēl svētdienas vakarā Baltā nama saimnieks vērsās pie grenlandiešiem, aicinot tos kļūt par "pasaules diženākās valsts" pilsoņiem.

Tomēr janvārī publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka 85% grenlandiešu neatbalsta Trampa ideju.

Arī premjerministrs Egede, reaģējot uz ASV prezidenta izteikumiem paziņojis: "Mēs nevēlamies būt amerikāņi, nedz arī dāņi. Mēs esam grenlandieši. Amerikāņiem un viņu līderiem tas jāsaprot. Mēs netiekam pārdoti un mūs nevar vienkārši paņemt. Mūsu nākotni mēs, grenlandieši, izlemsim paši."

Lai gan eksperti atzīst, ka Trampa iejaukšanās vēlēšanās ir veicinājusi lielāku polarizāciju kampaņas laikā, tie neuzskata, ka tas varētu nopietni ietekmēt balsošanas iznākumu.

Balsu skaitīšanas rezultāti sagaidāmi agrā trešdienas rītā.