Apstiprina 15.sankciju kārtu pret Krieviju

Pasaule
VS.LV 13:44, 16.12.2024 0

Sankciju mērķis ir ierobežot jau esošo ES sankciju apiešanu un vājināt Krievijas armiju un aizsardzības nozari.

 
Foto: pixabay

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 15.sankciju kārtu pret Krieviju.

"Ar katru jauno sankciju kārtu mēs uzlabojam efektivitāti un novēršam nepilnības, un mēs turpināsim to darīt, jo esam apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus," paziņoja ES finanšu pakalpojumu, uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre Marija Luīza Albukērke.

Sankcijas vērsās pret 52 Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

ES jūnijā jau iekļāva savā sankciju sarakstā vairāk nekā 20 kuģus.

Krievija jau ilgi tiek apsūdzēta par to, ka izmanto kuģus, kas nepieder Rietumu kuģniecības uzņēmumiem un nav apdrošināti Rietumu apdrošināšanas kompānijās, lai apietu Rietumu noteiktos cenas griestus Krievijas naftas eksportam uz trešajām valstīm. Eksperti uzskata, ka šie kuģi rada nozīmīgus riskus kuģošanai un videi, jo daudzi no šiem tankkuģiem ir novecojuši, tiem ir tehniski trūkumi un reizēm tie neizmanto automātiskas identifikācijas sistēmu.

ES arī piemērojusi eksporta ierobežojumus vēl 32 uzņēmumiem par "ieguldījumu Krievijas aizsardzības un drošības nozares tehnoloģiskajā uzlabošanā". 84 personām un uzņēmumiem iesaldēti līdzekļi ES un aizliegts iebraukt ES par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule ĀM: Izraēlas prezidents atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu

Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu un izrādīto solidaritāti Izraēlas tautai pēc 2023.gada 7.oktobra teroristiskajiem uzbrukumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Pasaule Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Pasaule Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lasiet arī

Pasaule Saeimas priekšsēdētāja: Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina

Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Pasaule Konfiscēta Krievijas oligarha superjahta tiks pārdota izsolē ASV

Luksusa superjahta, kuru ASV varas iestādes konfiscējušas sankcijām pakļautajam Krievijas miljardierim Suleimanam Kerimovam, tiks pārdota izsolē.

Pasaule Tramps apsver jaunas sankcijas pret Krievijas «ēnu floti»

Ja Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz 8.augustam nepiekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju noteikt jaunas sankcijas pret "ēnu floti", ko Maskava izmanto līdzšinējo Rietumu sankciju apiešanai, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta laikraksts "Financial Times".

Pasaule LATO: ASV sekundārās sankcijas var izolēt Krieviju no Ķīnas un Indijas

Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.