Kallasa un Košta EK jaunā sastāva pirmajā darba dienā apmeklē Kijivu

"Mēs ieradāmies, lai skaidri pavēstītu, ka mēs esam kopā ar Ukrainu un turpinām sniegt pilnīgu atbalstu," Košta, kurš iepriekš bija Portugāles premjerministrs, sacīja žurnālistiem pa ceļam uz Ukrainu.

"Situācija Ukrainā ir ļoti, ļoti nopietna," sacīja bijusī Igaunijas premjerministre, vienlaikus uzsverot, ka "ir skaidrs, ka Krievijai tas izmaksā ļoti dārgi".

Abām augstajām Urzulas fon der Leienas vadītās komisijas amatpersonām paredzētas sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Zelenskis piektdien aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju". Viņš arī netieši norādīja, ka būtu gatavs gaidīt uz Krievijas armijas okupēto teritoriju atgūšanu, ja šāda vienošanās varētu piedāvāt drošību pārējai Ukrainai un izbeigt kaujas.

Kallasa teica, ka "visspēcīgākā drošības garantija ir dalība NATO".

"Mums noteikti par to ir jārunā. Ja Ukraina nolems kaut kur novilkt līniju, tad kā mēs varam nodrošināt mieru, lai Putins nedotos tālāk," viņa paskaidroja.

Diplomāti NATO gan uzskata, ka ir nelielas iespējas, ka alianse drīzumā uzņemtu Ukrainu, jo daļa dalībvalstu bažījas par to, ka tiks ierautas karā ar Krieviju.

Kallasa atzina, ka ES vajadzētu būt atvērtai visām iespējām, ja runa būtu par Eiropas karavīru sūtīšanu, lai palīdzētu izpildīt pamieru.

"Mums par to vajadzētu runāt ar stratēģisku neskaidrību," piebilda ES augstā pārstāve.

Eiropas Savienības (ES) jaunā vadības komanda vēlas parādīt, ka tā joprojām stingri atbalsta Kijivu laikā, kad Ukraina gandrīz trīs gadus cīnās pret Krievijas visaptverošo iebrukumu.

Neskaidrību turpmākā kara virzībā rada ASV atbalsts pēc tam, kad janvārī ASV prezidenta amatā atgriezīsies Donalds Tramps, un pastāv bažas, ka viņš varētu piespiest Kijivu piekāpties, lai panāktu ātru miera līgumu.

Kā liecina Ķīles Institūta aplēses, Eiropa Ukrainas atbalstam kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī atvēlējusi ap 125 miljardiem ASV dolāru (118 miljardi eiro), kamēr ASV atbalsts ir pārsniedzis 90 miljardus dolāru.

Kallasa sacīja, ka ES izmantos "darījumu valodu", lai mēģinātu pārliecināt Trampu, ka atbalsts Kijivai ir ASV interesēs.

"Palīdzība Ukrainai nav labdarība," viņa teica. "Krievijas uzvara noteikti iedrošina Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju," brīdināja politiķe.

Jaunā ES ārpolitikas vadītāja sacīja, ka bloks turpinās censties nostādīt Ukrainu "spēcīgākajā" pozīcijā - ja un kad Kijiva izvēlēsies, ka ir laiks sākt sarunas ar Maskavu.

Taču viņa atzina, ka 27 valstu blokam kļūst "arvien grūtāk" vienoties par jauniem veidiem, kā palielināt atbalstu Ukrainai.

"Šis karš turpinās jau ilgu laiku, un ir arvien grūtāk un grūtāk to izskaidrot mūsu pašu cilvēkiem," viņa teica. "Bet es neredzu nekādu citu iespēju," piebilda Kallasa.

Spriedze ir saasinājusies, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins ir draudējis ar savu jauno raķeti "Orešņik" uzbrukt valdības ēkām Kijivā pēc tam, kad pagājušajā mēnesī to pirmo reizi izšāva uz Ukrainu.

Kremļa līderis paziņoja, ka šis solis ir atbilde uz to, ka Kijiva saņēma atļauju veikt uzlidojumus Krievijas iekšienē ar amerikāņu un britu raķetēm, un viņš ir piedraudējis atriebties valstīm, kas piegādā ieročus.

Sākoties ziemai, Krievija ir arī izvērsusi postošus uzbrukumus Ukrainas elektrotīklam, un frontes līnijā nogurušie Ukrainas spēki zaudē pozīcijas Maskavas ofensīvai.