Eiropas Parlaments aicina ES vērsties pret Krievijas «ēnu floti»

Šie kuģi bieži nav apdrošināti un to īpašumtiesības ir neskaidras. Šādas darbības arī rada vides katastrofu, tostarp smagu naftas noplūžu, risku. "Ēnu flote" kā daļa no sistemātiskiem centieniem apiet noteiktās sankcijas Krievijai ir būtisks finanšu avots tās nelikumīgajā un neattaisnojamajā karā pret Ukrainu.

Rezolūcijā, kas pieņemta ceturtdien, deputāti aicina nākamajās ES sankciju paketēs paredzēt mērķtiecīgākus pasākumus pret "ēnu floti", piemēram, identificēt visus ēnu flotes kuģus, kā arī to īpašniekus, operatorus, pārvaldītājus, kontus, bankas un apdrošinātājus.

EP arī pieprasa noteikt sistemātiskas sankcijas kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos bez zināmas apdrošināšana, un mudina ES uzlabot uzraudzības spējas, jo īpaši dronu un satelītnovērošanu, un veikt mērķtiecīgas pārbaudes jūrā. Deputāti vēlas, lai ES dalībvalstis identificētu ostas, kas spēj apkalpot sankcijām pakļautos kuģus, kas pārvadā jēlnaftu un sašķidrinātu dabasgāzi, un bez kompensācijas konfiscētu nelikumīgo kravu.

Rezolūcijā aicināts G7 valstis efektīvāk piemērot cenas griestus, kas noteikti pa jūru piegādātajai Krievijas naftai, būtiski pazemināt naftas cenu griestus ierobežojumu un novērst nepilnības, ko Krievija izmanto, lai pārfasētu un pārdotu savu naftu un naftas produktus par tirgus cenām.

Uzsverot, ka spēkā esošo sankciju un finansiālā un militārā atbalsta Ukrainai ietekme tiks mazināta tik ilgi, kamēr ES importēs Krievijas fosilo kurināmo, deputāti mudina ES un tās dalībvalstis aizliegt jebkādu Krievijas fosilā kurināmā, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes, importu.

Savukārt, norādot uz nepieciešamību daudz stingrāk piemērot pašreizējās ES sankcijas, rezolūcijā arī norādīts, ka ES būtu nopietni jāpārskata divpusējā sadarbība ar trešām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet spēkā esošos ES ierobežojošos pasākumus, ja diplomātiskie centieni nav sekmīgi.