ES īpašais sūtnis: Sankcijas liek Krievijai par karu maksāt ļoti dārgi

Pasaule
LETA 08:15, 24.10.2024 0

Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

 
Foto: LETA

O'Salivans uzsvēra, ka sankciju iedarbībai vienmēr ir vajadzīgs laiks, tāpēc ar sankcijām panāktais efekts ne vienmēr hronoloģiski atspoguļojas notiekošajā karalaukā.

Kaut virspusēji var izskatīties, ka Krievijas ekonomika darbojas pavisam normāli, O’Salivans norādīja, ka par spīti it kā augstiem izaugsmes rādītājiem procentlikmes ir uzskrējušas debesīs, sasniedzot 19%-20%, inflācija ir tuvu 9%-10% un Krievija piedzīvo masveida darbaroku trūkumu.

"[Krievijas līderis Vladimirs] Putins tikmēr kanibalizē Krievijas ekonomiku, izsūcot resursus no produktīvajiem sektoriem un ieguldot tos militārajā rūpniecībā. Vidējā termiņā tas Krievijas ekonomikai nodarīs milzīgu kaitējumu," sprieda O'Salivans.

O’Salivans skaidroja, ka ES politikai Ukrainas atbalstam ir četri pīlāri.

"Pirmais, protams, ir militārā palīdzība, kas neapšaubāmi ir visneatliekamākais atbalsts, kas ļauj Ukrainai turēties pretī iebrucējiem. Otrais ir makroekonomiskā palīdzība, finanšu atbalsts, humānā palīdzība. Trešais ir politiskā palīdzība - ar visu savu milzu nozīmi un uzdevumu sniegt Ukrainai perspektīvu attiecībā uz dalību NATO un ES, lai Ukrainas cilvēki justu, ka nākotnē viņi būs laimīgākā vietā - un sankcijas ir ceturtais pīlārs," teica ES īpašais sūtnis.

Cīņā pret sankciju apiešanu šobrīd tiek veikts darbs pie dalībvalstu finanšu institūciju lomas, ko tās varētu būt spēlējušas sankciju apiešanas finansēšanā. Jaunums šajā ziņā ir tas, ka iepriekš sankciju sarakstos ES iekļāva kompānijas, kas ir iesaistītas sankciju apiešanā, bet tagad ir gūta iespēja līdzīgi sankcionēt arī trešo valstu finanšu institūcijas, kas sankciju apiešanu finansē, norādīja O’Salivans.

Viņš piebilda, ka notiek darbs arī pie jaunas sankciju paketes, kas tiks pieņemta, iespējams, nākamajā gadā.

Jautājumam par iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem visaptverošs risinājums joprojām nav gūts, tomēr atsevišķi panākumi ir sasniegti.

"Vairums šīs naudas - kādi 200 miljardi - atrodas Eiropā, un esam skaidri vienojušies, ka, pirmkārt, šī nauda pārskatāmā nākotnē Krievijā neatgriezīsies, un, otrkārt, ka tādā vai citādā veidā tā tiks izmantota Ukrainas atjaunošanas procesā, kad karš būs beidzies. Jautājums par to, tieši kā tas notiks, joprojām tiek apspriests - ir jāatrisina juridiski jautājumi par to, vai mēs varam konfiscēt šo naudu jau tagad un sākt to lietot," skaidroja O’Salivans.

Vienlaikus ir identificēta nauda, kas iegūta no šīs naudas uzglabāšanas Eiropā vērtspapīru formā, un šādi izdalīti apmēram trīs līdz četri miljardi eiro, ko legāli varam izmantot, lai palīdzētu Ukrainai, norādīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos. Viņš piebilda, ka daļa šīs naudas tiks novirzīta militārajiem iepirkumiem, bet daļa - lai finansētu lielāka apmēra aizņēmumu Ukrainai.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Lielbritānija par korupciju nosaka sankcijas Lembergam un viņa meitai Līgai

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Pasaule Eirodeputāte no Latvijas iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos

Deputāte, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, turpina darbu Ārlietu komitejā, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Sandra Kalniete ir Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. 2024.gada vēlēšanās labēji centriskā politiskā grupa saglabāja līderpozīcijas un tajā apvienojušies 188 deputāti no visām ES dalībvalstīm.

Pasaule ASV Tieslietu ministrija pieprasa Chrome atdalīšanu no Google

ASV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Pasaule Krievija pirmo reizi izšauj uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti

Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro pirmo reizi izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež", paziņojuši Gaisa spēki.

Lasiet arī

Pasaule ES sūtnis: Pilnīga Krievijas naftas eksporta apturēšana šobrīd nav iespējama

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

Sabiedrība Baiba Braže Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi uzņēmēju un komiķi

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi divus Krievijas pilsoņus - uzņēmēju Artemiju Ļebedevu un komiķi Valeriju Ponomarenko.

Pasaule Rīgas līcī sankciju dēļ iestrēgušā kuģa minerālmēslu krava joprojām bez virzības

Rīgas līcī sankciju dēļ iestrēgušā kuģa "Asian Majesty" minerālmēslu krava joprojām ir bez virzības, jo aizvien nav panākta galēja vienošanās starp kravas īpašnieku, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto Dmitriju Mazepinu, ANO Pasaules pārtikas programmu un saņēmējvalsti Dienvidāzijā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Ekonomika Eksports uz Krieviju? Muita neļauj izvest no Latvijas 15 automašīnas Porsche

Aizdomās par iespējamu eksportu uz Krieviju muita nav ļāvusi izvest no Latvijas 15 jaunas automašīnas "Porsche".