Ziemeļmaķedonijas parlamenta un prezidenta vēlēšanās uzvarējusi labējā opozīcija

Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir uzvarējusi labējā kandidāte Gordana Siļanovska-Davkova, kuru atbalsta galvenā opozīcijas partija VMRO-DPMNE (Iekšējā Maķedonijas revolucionārā organizācija-Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību). Viņa ieguvusi ap 65% balsu un būs pirmā sieviete valsts prezidenta amatā, informēja valsts vēlēšanu komisija.

Pašreizējais Ziemeļmaķedonijas prezidents Stevo Pendarovskis, kuru atbalsta pie varas esošā Maķedonijas Sociāldemokrātiskā savienība (SDSM), ieguvis ap 29% balsu. Pendarovskis bija sakāvis Siļanovsku-Davkovu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pirms pieciem gadiem.

Parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi labējā nacionālistiskā partija VMRO-DPMNE, iegūstot 43,2% balsu un kļūstot par lielāko politisko spēku parlamentā, kur tai būs 59 no 120 deputātu vietām.

Ekspremjera Dimitara Kovačevska vadītā SDSM ieguvusi 15,3% balsu. Atbalsts šai partijai ir dramatiski samazinājies, krītoties līdz mazāk nekā pusei balsu, ko tā bija saņēmusi iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem.

Kovačevskis jau ir apsveicis savus politiskos pretiniekus ar uzvaru vēlēšanās.

Vēlēšanu kampaņu raksturoja opozīcijas izteiktās apsūdzības sliktā un korumpētā pārvaldībā, kas bija vērstas pret SDSM, kura bijusi pie varas kopš 2017.gada, un pret etnisko albāņu partiju DUI (Demokrātiskā savienība par integrāciju), kas bijusi valdībā kopā ar SDSM.

VMRO-DPMNE kampaņas laikā ieņēma nacionālistisku toni un vēlēšanu uzvaras gadījumā solīja konfrontējošu kursu pret kaimiņos esošajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Grieķiju un Bulgāriju.

VMRO-DPMNE līderis Hristijans Mickoskis, kurš, domājams, kļūs par jauno premjerministru, ir atteicies atzīt valsts jauno nosaukumu un 2018.gadā noslēgto vienošanos ar Grieķiju, saskaņā ar kuru Maķedonija tika pārdēvēta par Ziemeļmaķedoniju. Seno domstarpību atrisināšana ļāva valstij pievienoties NATO.

Mickoskis solījis būt nelokāms arī domstarpībās ar Bulgāriju par valodas un vēstures jautājumiem, kuru dēļ Sofija jau divus gadus bloķē Ziemeļmaķedonijas iestāšanās sarunas ar ES. Bulgārija ir pieprasījusi, lai Skopje maina konstitūciju un atzīst tās nelielo bulgāru minoritāti.

Lai izveidotu jaunu valdīibu, VMRO-DPMNE līderim Mickoskim būs vajadzīgi partneri. Šai ziņā svarīga loma ir etnisko albāņu partijām, jo etniskie albāņi ir apmēram 25% no valsts iedzīvotājiem.

DUI, kas bijusi gandrīz visās valdošajās koalīcijās pēdējos 20 gadus, saņēma vairāk nekā 14% balsu, tomēr VMRO-DPMNE neuzskata to par iespējamu partneri.

Opozīcijas albāņu partiju koalīcija VLEN ieguvusi 10,7% balsu un tiek uzskatīta par iespējamu VMRO-DPMNE partneri jaunajā valdībā.