ETP aicina ES diplomātus nepiedalīties Putina inaugurācijā

Kā aģentūru LETA informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (JV) palīdze Elīna Bīviņa, vēstuli parakstījis frakcijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers un trīs Baltijas valstu deputāti - Rasa Juknevičiene un Andrjus Kubiļus no Lietuvas un Kalniete.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže sociālajos tīklos ir uzsvērusi, ka Latvijas diplomāti nepiedalīsies agresorvalsts vadītāja inaugurācijā. "Latvijas vēstniecības pārstāvji neieradīsies uz agresorvalsts, kas uzbrūk visam, par ko mēs iestājamies, vadītāja inaugurāciju," paziņojusi Braže, "Putinu par kara noziegumiem meklē Starptautiskā Krimināltiesa".

"Prezidenta "vēlēšanas" Krievijā notika labākajās padomju tradīcijās, kad jau iepriekš ir zināms vēlēšanu iznākums, atliek vien urnās iemest vajadzīgo biļetenu skaitu un to ierakstīt balsu skaitīšanas protokolā. Šo vēlēšanu farsu Eiropas valstu vēstnieki nedrīkst leģitimizēt ar savu klātbūtni Putina inaugurācijā. Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībai attiecībā pret Krieviju un Putina režīmu jābūt vienotai un konsekventai. Demokrātija nevar atļauties būt piekāpīga, saskaroties ar agresoru, kura iebrukums Ukrainā apdraud mieru visā Eiropā. Mums jāapzinās, ka izšķirošā cīņa par Putina režīma sakāvi un ilgstošu mieru Eiropā pašlaik notiek Ukrainā," paudusi Kalniete.

ETP vēstulē Borelam uzsvērusi, ka prezidenta "vēlēšanas" Krievijā bija neleģitīmas un nedemokrātiskas, līdz ar to Putina prezidentūra nav atzīstama. Vēstulē uzsvērts, ka "vēlēšanas" notika nelikumīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, kas ir klajš Ukrainas suverenitātes pārkāpums un klajš starptautisko tiesību un jo īpaši ANO Statūtu pārkāpums. Arī pašā Krievijā "vēlēšanas" nebija ne brīvas, ne godīgas, tās neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu pamatstandartiem un līdz ar to tās nebija demokrātiskas.

Grupas deputāti vēstulē mudina starptautisko sabiedrību pārtraukt atsaukties uz Putinu kā Krievijas prezidentu, tiklīdz beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš 2024.gada 7.maijā, un izbeigt ar viņu visus kontaktus, jo "viņam nebūs ne morāla, ne politiska mandāta slēgt jebkādas turpmākas līgumattiecības Krievijas vārdā".

Eiropas Tautas partijas frakcija atgādina, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi un viņš apsūdzēts par kara noziegumu - Ukrainas pilsoņu un jo īpaši bērnu nelikumīgu deportāciju no Ukrainā okupētajām teritorijām uz Krieviju.

ETP grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Pašlaik tajā strādā 177 deputāti.

Otrdien Maskavā notiks Krievijas diktatora Vladimira Putina kārtējā "inaugurācija" uz piekto pilnvaru termiņu pēc tā sauktajām prezidenta vēlēšanām.

71 gadu vecais Kremļa saimnieks Krievijā valdījis kopš tūkstošgades sākuma. Martā notikušā vēlēšanu imitācijā viņš tika "pārvēlēts" uz vēl vienu sešu gadu pilnvaru termiņu.

Tiešraidē inaugurācijas ceremoniju pārraidīs lielākie Krievijas televīzijas kanāli.

Pēc prezidenta zvēresta nodošanas viņš teiks īsu uzrunu tautai.

Uz ceremoniju ir aicinātas Krievijas valdības amatpersonas un ārvalstu diplomāti Maskavā, piemēram, Francijas vēstnieks Pjērs Levī, kurš pasākumu varētu arī apmeklēt.

Citas Eiropas valstis, tajā skaitā Polija, Vācija un Čehija ir norādījušas, ka to pārstāvji pasākumu neapmeklēs.

9.maijā Krievija atzīmēs tā dēvēto Uzvaras dienu, kuras simboliskā nozīme totalitārā režīma acīs ir pieaugusi, jo Putina propaganda Krievijas iebrukumu Ukrainā mēģina pielīdzināt cīņai pret nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara laikā.

Saistībā ar abiem notikumiem Maskavas centrā izvietotas drošības barjeras.

Tikmēr sabiedrībā valda bažas, ka pēc "inaugurācijas" Putins izsludinās jaunu mobilizāciju, lai nodrošinātu "lielgabalu gaļu" karam pret Ukrainu.

Daži analītiķi pieļauj, ka Putins varētu izmantot "inaugurāciju", lai veiktu izmaiņas valdības sastāvā. Likums noteic, ka pirms jauna prezidenta amata termiņa līdzšinējai valdībai ir jāatkāpjas.