Piedņestras separātisti pieprasa Krievijas aizsardzību

Pasaule
LETA 19:36, 28.02.2024 0

Separātiskā Moldovas Piedņestras reģiona prokrieviski noskaņotās "amatpersonas" pieprasījušas Maskavas "aizsardzību", pamatojoties uz rezolūciju, ko trešdien pieņēmis īpašais visu līmeņu deputātu kongress.

 

Separātistu "amatpersonām" uzdots lūgt Krievijas Federācijas padomi un Valsts domi "īstenot pasākumus, lai aizsargātu Piedņestru no pieaugošā Moldovas spiediena," teikts rezolūcijā, ko citē vietējās krievu aģentūras.

Šauro zemes strēmeli Dņestras kreisajā krastā, kas starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, prokrieviskie separātisti kontrolē kopš PSRS sabrukuma. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Rezolūcijā apgalvots, ka Kišiņeva pret separātistu kontrolēto reģionu izvērsusi "ekonomisko karu" un bloķējusi vitāli nepieciešamo importu, cenšoties šo teritoriju pārvērst par "geto".

Tā dēvētais Piedņestras ārlietu ministrs Vitālijs Ignatjevs paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība šo rezolūciju nedrīkstot ignorēt.

Rezolūcija pieņemta dienu pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina ikgadējās uzrunas parlamentā par stāvokli valstī.

Pēdējo reizi Piedņestras separātisti šādu deputātu kongresu sasauca 2006.gadā, kad tika izsludināts referendums par integrāciju Krievijā. Lai gan pārliecinošs vairākums referenduma dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Krievijai, Maskava tā iznākumu tolaik faktiski ignorēja.

Taču šobrīd prasība pēc Krievijas "aizsardzības" tiek salīdzināta ar situāciju 2022.gada februārī, kad Krievijas atkārtotā iebrukuma priekšvakarā Maskavas "aizsardzību"pieprasīja prokrievisko kaujinieku bandas Ukrainas austrumos.

Neskatoties uz to, Moldovas valdības pārstāvis izteicies, ka "no Kišiņevas situācija izskatās mierīga (..). Piedņestras teritorijā nav eskalācijas un situācijas destabilizācijas draudu. Tā ir kārtējā kampaņa histērijas radīšanai."

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Slaidiņš: Kaujas laukā Ukrainā Krievijai joprojām pieder iniciatīva

Kaujas laukā Ukrainā Krievijai joprojām pieder iniciatīva, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Radio vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pasaule Tramps plāno iesaistīt Izraēlu iespējamā militārā operācijā pret Irānu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien izteicies, ka gadījumā, ja Teherāna atteiksies vienoties par tās kodolprogrammas ierobežošanu, Savienotās Valstis ir gatavas pielietot militāru spēku un iesaistīs Izraēlu šajā operācijā.

Pasaule Izraēla ieņem «lielus rajonus» Gazas joslā

Izraēla trešdien paziņoja, ka tās bruņotie spēki ieņem "lielus rajonus" Gazas joslā, padarot šo palestīniešu teritoriju "mazāku un izolētāku".

Pasaule Dominikānā sagruvušajā naktsklubā bojāgājušo skaits pārsniedzis 180 cilvēkus

Dominikānā bojāgājušo skaits pēc naktskluba jumta iegrūšanas sasniedzis 184 cilvēkus, trešdien paziņojuši glābēji.

Lasiet arī

Pasaule Moldovā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Moldovā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, un tajā par valsts galvas amatu sacenšas pašreizējā prezidente Maija Sandu un opozīcijas Sociālistu partijas kandidāts Aleksandrs Stojanoglo.

Pasaule Moldovā referendumā ar minimālu pārsvaru atbalstīts eiropeiskais ceļš

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, referendumā vēlētāji ar minimālu balsu pārsvaru atbalstījuši eiropeiskā ceļa izvēli, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pasaule Moldovā referendumā noraidīta eiropeiskā ceļa izvēle

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, spriežot pēc sākotnējiem rezultātiem, uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, taču referendumā vēlētāji noraidījuši eiropeiskā ceļa izvēli.

Pasaule Moldovā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par pievienošanos ES

Moldovā šodien notiek prezidenta vēlēšanas un referendums, kurā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).