Francijas parlaments otrdien pieņēma prezidenta Emanuela Makrona valdības virzītu likumprojektu, kas paredz ierobežot imigrāciju, lai gan viņa partijā bija iebildumi pret šo likumprojektu pēc galēji labējo spēku atbalsta tam.
Parlamenta apakšpalāta Nacionālā sapulce pieņēma likumprojektu ar lielu balsu vairākumu, līdz ar to Makrona centriskajai partijai "Renesanse" nebija vajadzīgs Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās apvienības (RN) atbalsts, lai tas tiktu pieņemts.
Nacionālā sapulce pieņēma likumprojektu ar 349 balsīm par un 186 pret pēc tam, kad to pieņēma parlamenta augšpalāta Senāts.
Nacionālā sapulce 11.decembrī bija noraidījusi imigrācijas likumprojektu, kas tika kritizēts gan no labējā, gan kreisā flanga. Pēc tam likumprojektā tika veiktas dažādas izmaiņas, pastiprinot imigrācijas ierobežošanas pasākumus, un kreisie apsūdzēja valdību par pakļaušanos galēji labējo spiedienam.
Lepēna atbalstīja likumprojekta jauno variantu, bet Makrona partijas un tās sabiedroto kreisi noskaņotie biedri lika saprast, ka vairs to neatbalsta, un vairāki valdības ministri pat draudēja demisionēt.
Apzinoties situācijas nopietnību, Makrons pirms balsojuma sasauca savas valdošās partijas sanāksmi. Saskaņā ar kāda sanāksmes dalībnieka pausto Makrons solīja iesniegt likumprojektu jaunam lasījumam, to neizsludinot, ja tas tiktu pieņemts tikai ar RN atbalsta palīdzību.
"Mēs varam priecāties par ideoloģisko progresu, pat par ideoloģisku uzvaru Nacionālajai apvienībai, jo tagad tas ir nostiprināts likumā kā nacionāla prioritāte," sacīja Lepēna.
RN iepriekš bija paziņojusi, ka balsos pret šo likumprojektu vai balsojumā atturēsies. Lepēnas pārsteidzošo lēmumu to atbalstīt Francijas mediji nodēvēja par "nāves skūpstu" Makrona partijai.
Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns svētdien bija brīdinājis, ka likumprojekta nepieņemšanas gadījumā Lepēna varētu uzvarēt prezidenta vēlēšanās 2027.gadā.
Likumprojekta pieņemšana bija svarīga Makronam, kurš pēc diviem secīgiem prezidentūras termiņiem nevarēs balotēties prezidenta vēlēšanās 2027.gadā. Viņa valdībai nav vairākuma parlamentā kopš parlamenta vēlēšanām, kas sekoja viņa pārvēlēšanai 2022.gadā.
Likumprojekts, no vienas puses, sākotnēji paredzēja aktīvāku nelegālo imigrantu izraidīšanu, bet no otras, imigrantu integrācijas veicināšanu, taču pēc grozījumiem, kurus tajā izdarījis Senāts, ko kontrolē labējie, tajā galvenais uzsvars likts uz policejiskajiem pasākumiem.
Likumprojekts arī paredz ierobežot imigrantu iespējas pārvest uz Franciju savus ģimenes locekļus, tiesības iegūt Francijas pilsonību piedzimstot, kā arī ieceļotāju tiesības uz sociālajiem pabalstiem.
Likumprojekts cita starpā paredz arī paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, atvieglot bīstamu ārvalstnieku izraidīšanu un to nelegālo imigrantu statusa noregulējumu, kas strādā nozarēs, kurās trūkst darbaspēka.
Likumprojekts paredz ikgadējas uzņemamo imigrantu kvotas, kuras noteiktu parlaments.
Apmēram 50 nevalstiskās organizācijas, tostarp Francijas Cilvēktiesību līga, kopīgā paziņojumā atzina, ka tas ir "visregresīvākais likumprojekts pēdējos 40 gados ārzemnieku tiesībām un dzīves apstākļiem, tostarp tiem, kas ilgi bijuši Francijā".
"Ar šo tekstu, kuru tieši iedvesmoja RN pamfleti pret imigrāciju, mēs saskaramies ar pārmaiņu republikas un tās pamatvērtību vēsturē," paziņoja Francijas Komunistiskās partijas līderis Fabjēns Rusēls.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)