Laikraksts «Bild» aicina vāciešus saliedēties pret islāmistu izlēcieniem

Lai gan no visa turpmākā teksta saprotams, ka tas vērsts pret politiskā islāma sludinātājiem un tiem, kas pēdējo nedēļu laikā demonstrē aktīvu atbalstu "Hamās" teroristiem, islāmistā vārdā tā arī nav nosaukti.

"Pēdējās dienas ir skaidri parādījušas to, kas mūsu sabiedrībā ir uzkrājies un vārījies jau ilgu laiku - mūsu valstī ir daudz cilvēku, kuri cīnās pret mūsu dzīvesveidu. Cilvēki, kuri svin nevainīgu civiliedzīvotāju nāvi, kuri māca saviem bērniem ienīst citus, jo tie ir "neticīgie", kuri vēlas aizliegt sievietēm valkāt svārkus un bikses, kuri nicina konstitūciju un tā vietā klausās radikālos sludinātājus, kuri izmanto toleranci, jo vēlas citādu sabiedrību," teikts manifestā. "Vācija, mums ir problēma!"

Dokumentā uzsvērts, ka tas ir nepieņemami un ka tā nevar turpināties.

"Vācijai tagad ir jāsaka "nē" naidam pret ebrejiem un visiem tiem, kas mums saka "nē", jo mūsu brīnišķīgajā un viesmīlīgajā valstī ikviena cilvēka cieņa ir neaizskarama neatkarīgi no tā, kāda ir viņa ādas krāsa, kādā valodā viņš runā un kam viņš tic. Tas ir jāaizsargā. Ja mēs tagad paklupsim, mēs kritīsim," brīdina "Bild" redakcija.

Manifests ietver 50 punktus Vācijas demokrātisko vērtību aizstāvībai. Tas publicēts piecās valodās - vācu, angļu, arābu, turku un krievu.

"Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Mums nav neticīgo! Katrs var ticēt, kam viņš vēlas, pat Ziemassvētku vecītim. Ikvienam, kurš mūsu konstitūciju un mūsu tiesisko kārtību uzskata par nesaistošu padomu krājumu, pēc iespējas ātrāk būtu jāatstāj Vācija," teikts manifesta pirmajos trīs punktos.

Dokumentā norādīts, ka "ikvienam, kas vēlas dzīvot kopā ar mums, ir jāmācās vācu valoda. Mēs varam saprasties tikai tad, ja runājam vienā valodā."

"Bild" norāda, ka Vācijā ikvienam ir tiesības piedalīties demonstrācijās, aizstāvot savu pārliecību, taču vārda brīvība neparedz tiesības "draudēt vai sist cilvēkus, mest akmeņus, dedzināt automašīnas un svinēt slepkavības".

Manifestā uzsvērts, ka Vācija ir atvērta sabiedrība. "Mēs nenēsājam maskas un netīstāmies halātos, mēs skatāmies viens otram acīs, mēs sakām "lūdzu un paldies"."

Dokumentā norādīts, ka Vācijā monopols uz vardarbību pieder valstij un ka, izņemot valsts pilnvarotas iestādes, nevienam nav tiesību lietot vardarbību pret cilvēkiem vai priekšmetiem.

"Mēs pieņemam to, ka mūsu kopdzīves noteikumus nosaka brīvi ievēlēts parlaments, ko uzrauga neatkarīgas tiesas," atgādina laikraksts.

Tālāk seko plašs vācu dzīvesveidam piederošu vērtību un ieražu izklāsts.

Taču tos, kas nevēlas pieņem vāciešu dzīvesveidu, dokuments brīdina, ka vācu sabiedrība ar iecietību izturēsies tikai pret tiem, kas ir iecietīgi.

Laikraksta redakcija arī norāda, ka, ņemot vērā Vācijas vēstures tumšākās lappuses, Izraēlas drošība ir pašreizējās Federatīvā Republikas valstiskumu veidojošā ideja. "Tas nozīmē, ka ebreju tautas drošības aizstāvība nevar būt kaulēšanās objekts," uzsvērts manifestā.