Austrālijā 14.oktobrī notiks referendums par aborigēnu īpašajām tiesībām

"Šajā dienā ikvienam austrālietim būs dota iespēja saliedēt mūsu valsti un mainīt to uz labo pusi," pavēstīja Albanīzs. "Es aicinu visus austrāliešus balsot "par"."

Ja balsojums būs pozitīvs, Austrālijas pamatiedzīvotāji, kuru senči ir dzīvojuši kontinentā vismaz 60 000 gadu, pirmo reizi tiks atzīti konstitūcijā.

Viņi arī iegūtu konstitūcijā nostiprinātas tiesības uz apspriešanos par likumiem, kas ietekmē viņu kopienas, tā saukto "Balss parlamentā".

Taču sabiedrībā šī iecere tiek vērtēta ļoti pretrunīgi, un opozīcijā esošo konservatīvo līderis Pīters Datons apgalvo, ka tā sadalīs valsti pēc rasu pazīmēm.

Pat aborigēnu vidū šī iecere netiek uztverta viennozīmīgi, un daļa pamatiedzīvotāju apšauba, vai tas nebūs tikai birokrātisks risinājums, kas realitātē maz ko mainīs.

Pamatiedzīvotāju tiesību aktīviste un neatkarīgā senatore Lidija Torpa izteikusies, ka iecerētā federālā konsultatīvā padome, kam būtu jāpauž aborigēnu viedoklis, patiesībā būšot "bezspēcīga padomdevēja struktūra".

Lai gan sākotnēji aptaujas liecināja, ka lielākā daļa austrāliešu likumprojektu atbalsta, pēdējā laikā atbalsts valdības iecerei sācis mazināties.

No Austrālijas 23 miljoniem iedzīvotāju aptuveni 700 000 ir aborigēnu tautu pārstāvji. Viņi ekonomikas un sociālajos rādītājos atpaliek no citām sabiedrības grupām, un to vidū ir nesamērīgi augsts pašnāvību līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, vardarbība ģimenē un ieslodzīto skaits.