ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē diskutēs par emisijas kvotām

Pasaule
LETA 03:12, 27.06.2023 0

Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas šodien notiks Luksemburgā, diskutēs par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietekmi uz būtiskām bloka politikām, tai skaitā enerģētiku, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

 

Jautājums par ES ETS iekļauts ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē pēc Polijas ierosinājuma un ar Grieķijas un Ungārijas atbalstu. ĀM norāda, ka ES ETS ir būtisks instruments ES klimata politikā, lai efektīvā veidā mazinātu oglekļa dioksīda emisijas izmaksas - emisiju kvotas tirgojot centralizētā kvotu izsoļu sistēmā. Vienlaikus šo izsoļu ieņēmumi ir būtisks elements ambiciozās un finanšu resursu ietilpīgās klimata politikas finansēšanai un īstenošanai.

Polijas delegācija vēlas akcentēt ES ETS sistēmas augsto ietekmi uz enerģētikas cenām, kas tālāk varētu negatīvi atsaukties uz rūpniecības konkurētspēju ES, kā arī veicināt enerģētisko nabadzību ETS cenu pieauguma dēļ. Polijas ieskatā, svarīgi būtu iespējami ātrāk uzsākt diskusijas un identificētajām problēmām piedāvāt savstarpēji koordinētus risinājumus. Līdz ar to Polijas delegācija ierosina diskutēt ES Vispārējo lietu padomē par identificētajiem problēmjautājumiem, lai tālāk lemtu par iespējamu ES ETS sistēmas pilnveidi ar fokusu uz enerģētiku un rūpniecību.

Pēc ĀM paustā, Latvija kopumā atbalsta ES ETS sistēmu kā būtisku un ekonomiski pamatotu instrumentu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Latvija uzskata, ka likumdošanas noteiktība ir svarīga gan tirgus dalībniekiem, gan dalībvalstīm. Tādēļ Latvija vēlas koncentrēties uz tikko reformētās ETS īstenošanu un neatvērt šo jautājumu vēlreiz, īsi pēc likumdevēju sarunu noslēgšanās, lai neradītu apjukumu tirgus dalībniekiem, kā arī neskaidrību par investīcijām un lieku administratīvo slogu dalībvalstīm.

Tāpat ES Vispārējo lietu padomes sēdē skatīs jautājumu par Eiropas vēlēšanu aktu. Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikums ES Padomes regulai par EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās paredz pašreizējās EP vēlēšanu sistēmas reformu.

Regulas priekšlikuma autori uzskata, ka EP vēlēšanu procedūras reforma palielinātu EP vēlēšanu pieejamību. ĀM skaidro, ka regulas priekšlikums kopš 2022.gada ir skatīts ES Padomes Vispārēju lietu jautājumu darba grupas sanāksmēs, kuru laikā varēja konstatēt, ka dalībvalstis neatbalsta EP priekšlikumu. Par priekšlikumu nav vienprātības, jo lielākā daļa delegāciju nepārprotami iebilst pret EP ierosinātajiem galvenajiem politiskajiem jauninājumiem un pastāv bažas par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu attiecībā uz noteikumiem, kas ir vērsti uz vienotas procedūras izveidi visās dalībvalstīs.

ĀM norāda, ka kopumā Latvija atbalsta regulas priekšlikuma noteikumus, kas pārņemti no patlaban spēkā esošā Eiropas vēlēšanu akta, ciktāl tie nav saistīti ar ES mēroga vēlēšanu apgabala ieviešanu un dalībvalstu rīcības brīvības mazināšanu. Paredzēts, ka ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Zviedrijas prezidentūra plāno sniegt informāciju par pašreizējo situāciju regulas priekšlikuma virzībā.

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē plānotas arī neformālas pusdienas ar Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Nikolaju Popesku. ĀM norāda, ka par spīti vairākām krīzēm, ar ko patlaban ir saskārusies Moldova, valsts turpina pildīt ES izvirzītās rekomendācijas ES paplašināšanas kontekstā, veicot būtiskas valsts pārvaldes reformas, īpaši tieslietās un enerģētikas sektorā.

Moldovai ir nepieciešams tālāks atbalsts valsts noturības stiprināšanā un ES integrācijas procesā. Šajā sakarā ES ir palielinājusi finanšu palīdzību Moldovai, uzsākusi ES civilās misijas darbību valstī, kā arī ieviesusi sankcijas pret personām, kas destabilizēja situāciju Moldovā. Latvija atbalsta Moldovas ES integrāciju un veiktās reformas, kā arī iestāšanas ES sarunu uzsākšanu ar Moldovu pēc iespējamības ātrāk.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Borels: Visām ES dalībvalstīm ir jāpilda SKT orderi

Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāpilda Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izdotie aizturēšanas orderi, jo tās ir šīs tiesas locekles, ceturtdien sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Pasaule Lietuvas Seims apstiprina Palucku premjera amatā

Lietuvas Seims ceturtdien apstiprināja sociāldemokrātu politiķi Gintautu Palucku premjerministra amatā.

Pasaule Starptautiskā krimināltiesa izdod orderi Netanjahu aizturēšanai

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ceturtdien izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma "Hamās" locekļu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Pasaule Baidens plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru apjomā

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija informējusi Kongresu, ka plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru (4,4 miljardu eiro) apjomā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Lasiet arī

Pasaule WSJ: Kurskas apgabalā ievainots Ziemeļkorejas ģenerālis

Krievijas Kurskas apgabalā, kura daļu kontrolē Ukrainas bruņotie spēki un kur pret tiem Krievijas spēku sastāvā karo Ziemeļkorejas karavīri un virsnieki, ir ievainots Ziemeļkorejas armijas ģenerālis, ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Sabiedrība Latvijā ir liels audžuģimeņu iztrūkums

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.

Ekonomika Pētījums: 30% Rīgas iedzīvotāju plāno iegādāties mājokli 3 gadu laikā (+VIDEO)

Tas izskaidrojams ne tikai ar dažādiem ekonomiskajiem faktoriem, bet arī mājokļu pieejamību.

Sabiedrība Valsts prezidents vairākām personām piešķir augstākas militārā dienesta pakāpes

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vairākām personām piešķīris augstākas militārā dienesta pakāpes, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".