Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumā, iespējams, izmantoti krievijas elementi

Pasaule
LETA 16:59, 05.06.2023 0

Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.

 
Foto: F64

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

"Alvora" bijušais projekta partneris 2021.gadā "Šiauliu dujotiekio statyba" informēja "Amber Grid" par iespējamu armatūras dokumentu viltošanu, izsakot aizdomas, ka "Alvora" varētu būt izmantojusi "ChelPipe" armatūru ar viltotiem Polijas un Rumānijas ražotāju sertifikātiem. "Alvora" gan tādas aizdomas noliedz.

Runa esot par 158 armatūras elementiem 300 000 eiro vērtībā. "Alvora" tos iepirka un izmantoja GIPL montāžā 2020.gadā. Armatūras ražotājs esot Polijas "Tasta Armatura of Poland" un Rumānijas "Sara SRL". "Tasta Armatura" produkciju cauruļvada būvniecībai pārdeva Latvijas uzņēmums "Conti Chemicals", kura sertifikāti "Polijas Tasta" un Rumānijas "Sara SRL" produkcijai tiek apšaubīti.

"Šiauliu dujotiekio statyba" apgalvo, ka tās rīcībā ir pierādījumi, ka nedz "Tasta Armatura", nedz "Sara SRL" nevarēja saražot atsevišķus armatūras elementus, kas izmantoti GIPL būvniecībā, jo nav akreditēti tādu detaļu ražošanai.

Lietuvas uzņēmums uzstāj, ka patiesībā šos armatūras elementus ražoja Čeļabinskas rūpnīca "Eterno", kas ir daļa no "ChelPipe" grupas. "Šiauliu dujotiekio statyba" rīcībā ir "Eterno" produktu sertifikāti un rasējumi, kas atbilst Eiropas kvalitātes sertifikātiem.

Pēc informācijas saņemšanas no "Šiauliu dujotiekio statyba" par "Tasta Armatura" sertifikātu neatbilstību, Polijas tehniskās uzraudzības dienests UDT sāka izmeklēšanu un apturēja vairākas kompānijai izsniegtās akreditācijas.

"Šiauliu dujotiekio statyba" uzstāj, ka GIPL izmantotā armatūra ir šaubīgas izcelsmes un kvalitātes, tādēļ būtu nomaināma.

"Amber Grid" atbildēs "15min.lt" pauda, ka Viļņas apgabala prokuratūra ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par daļu GIPL izmantoto armatūras elementu. Kompānija esot vērsusies prokuratūrā tajā pašā dienā saistībā ar "iekšējo izmeklēšanu un informācijas izvērtējumu".

Iepriekš "Amber Grid" apliecināja, ka pērn februārī-martā veiktā iekšējā izmeklēšanā noskaidrots, ka GIPL būvniecībā izmantotās detaļas atbilst skicēm un tiesību normām. Tāpat uzņēmums uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstu uzņēmumi ir apstiprinājuši, ka ir ražojuši detaļas cauruļvadam un savu sertifikātu autentiskumu, jo arī esot apliecinājušas armatūras ķīmiskā sastāva pārbaudes.

Jau vēstīts, ka pērn 5.maijā tika atklāts Polijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums.

508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Conti Chemical Company" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā bija 2,45 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija strādāja ar 56 150 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. "Conti Chemicical Company" kapitālā 55% pieder Smuilam Antokolam, 30% - Arkādijam Koganam, bet 15% - Viktoram Brodam.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Zelenskis: Operācijā «Zirnekļtīkls» tika izmantoti tikai Ukrainas ieroči

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka operācijā "Zirnekļtīkls", kuras rezultātā tika iznīcināti Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, specdienesti izmantojuši tikai Ukrainas ieročus un nav izmantojuši aprīkojumu no sabiedroto noliktavām.

Pasaule Harkivā raķešu un dronu uzbrukumā nogalināti trīs un ievainoti vismaz 20 cilvēki

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Harkivai ar droniem un raķetēm, nogalinot trīs un ievainojot vismaz 20 cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Pasaule Tramps sola nepieciešamības gadījumā piemērot papildu sankcijas pret Krieviju

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka "nepieciešamības gadījumā" piemēros papildu sankcijas pret Krieviju, ja turpināsies karš ar Ukrainu.

Pasaule Mercs: Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atzinis, ka migrantu skaita pieauguma dēļ pēdējo gadu laikā Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms.

Lasiet arī

Pasaule Izraēlas spēki aptur Tūnbergas jahtu un aiztur aktīvistus

Izraēlas spēki agrā pirmdienas rītā apturēja uz Gazas joslu braucošo esošo tā dēvēto palīdzības jahtu un aizturēja uz tās klāja esošos 12 kreisos ekstrēmistus, tajā skaitā zviedru vides aktīvisti Grētu Tūnbergu.

Pasaule Zelenskis: ASV nav nodevušas Ukrainai solītos 20 000 raķešu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien publicētā intervijā ASV televīzijas kanālam "ABC News" pavēstīja, ka ASV uz Tuvajiem Austrumiem ir nosūtījušas 20 000 raķešu, kas sākotnēji bija paredzētas Ukrainai.

Veselība Kāpēc valsts necīnās ar retām slimībām: ārsta un ierēdņa atbildes (+VIDEO)

Latvija ir vienā no pēdējām vietām pasaulē arī medikamentu pieejamības ziņā.

Sabiedrība Bērziņa atstādinās VDAA vadītāju Liopu

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu.