Apstiprina: Reformēs emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

413 deputātiem balsojot "par", 167 - "pret" un 57 deputātiem atturoties, EP pieņēma tiesību aktus, kas reformēs emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Šai sistēmai izvirzīs augstākus mērķus - nozarēs, kurās ir atļauta emisijas kvotu tirdzniecība, līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu emisija būs jāsamazina par 62% salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni.

Savukārt no 2026.gada līdz 2034.gadam pakāpeniski atcels bezmaksas kvotas uzņēmumiem. Tiks arī izveidota atsevišķa, jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - ETS II -, kas attieksies uz autotransporta un ēku nozari. 2027.gadā tiks noteikta cena abu nozaru radītajai siltumnīcefekta gāzu emisijai.

EP arī balsoja par to, lai pirmo reizi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiktu iekļauta jūras transporta nozare. Par to nobalsoja 500 deputāti, 131 - nobalsoja "pret", bet 11 deputāti atturējās. Tāpat deputāti vienojās par to, ka jāpārskata aviācijas nozares vieta šajā sistēmā. Līdz 2026.gadam pakāpeniski atcels bezmaksas kvotas aviācijas nozarei un veicinās videi draudzīgākas degvielas izmantošanu tajā.

Ar 487 balsīm "par", 81 - "pret" un 75 deputātiem atturoties EP pieņēma noteikumus par jauno Eiropas Savienības (ES) oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Šī mehānisma mērķis ir stimulēt trešās valstis izvirzīt augstākus mērķus klimata jomā. Tas arī nodrošinās, ka ražošanas pārcelšana no ES uz valstīm, kam klimata jomā ir pieticīgāki mērķi, nekaitēs ES un pasaules mēroga centieniem cīņā pret klimata pārmaiņām.

Preces, uz kurām attieksies oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, ir dzelzs, tērauds, cements, alumīnijs, mēslošanas līdzekļi, elektroenerģija, ūdeņradis, un dažos gadījumos tas attieksies arī uz netiešo emisiju. Šo preču importētājiem būs jāmaksā starpība starp ražotājvalstī maksāto oglekļa nodevu un ES maksājamo emisijas kvotas cenu.

Ievedkorekcijas mehānismu pamazām ieviesīs no 2026.gada līdz 2034.gadam vienlaikus ar pakāpenisko ETS bezmaksas kvotu atcelšanu.

Ar dalībvalstīm saskaņoto normatīvo tekstu par ES Sociālā klimata fonda izveidi 2026.gadā EP pieņēma ar 521 balsīm "par", 75 - "pret" un 43 deputātiem atturoties. Fonda izveides mērķis ir garantēt taisnīgu un sociāli iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

No fonda gūs labumu mazaizsargātās mājsaimniecības, mikrouzņēmumi un transporta lietotāji, kuriem nav pietiekamu līdzekļu nepieciešamo enerģētikas un transporta pakalpojumu izmantošanai. Sociālo klimata fondu finansēs no ETS II kvotu izsolēs gūtajiem līdzekļiem līdz 65 miljardiem eiro apmērā, un papildu 25% fonda budžeta nāks no dalībvalstu līdzekļiem.

Kad tiesību aktus oficiāli apstiprinās ES Padome, tie tiks publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un pēc 20 dienām stāsies spēkā. Pieņemot šos tiesību aktus, EP atbild Konferencē par Eiropas nākotni paustajai pilsoņu vēlmei, lai ES īstenotu un paātrinātu "zaļo pāreju".

Kā informēja EP deputātes Ineses Vaideres (JV) pārstāve Jana Kralliša, Latvijai no ES Sociālā klimata fonda ieguldījumiem un iedzīvotāju atbalstam paredzēti 618 miljoni eiro, no kuriem 463 miljoni eiro ir fonda līdzekļi, bet nacionālais līdzfinansējums - 155 miljoni eiro jeb 25%.

Vaidere norāda, ka Krievijas karš Ukrainā un augstās enerģijas cenas ir nevis atcēlušas, bet nostiprinājušas Eiropas virzību uz tīru atjaunīgo enerģiju un videi draudzīgāku saimniekošanu. EP apstiprinātie likumi "zaļā kursa" ieviešanai līdz 2030.gadam paredz turpināt pakāpenisku kaitīgo izmešu samazināšanu dažādās nozarēs, tostarp no transporta un apkures iekārtām.

Politiķe akcentē, ka uz videi draudzīgāku saimniekošanu jāvirzās pārdomāti. Nosakot jaunas prasības, ir svarīgi piešķirt pietiekamu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem tās būs jāievieš. ES Sociālā klimata fonds būs kā atbalsta "spilvens" vēl pirms jauno prasību ieviešanas un palīdzēs tām sagatavoties, piemēram, iegādāties mazāk piesārņojošas apkures sistēmas, ieguldīt videi draudzīgākā transportā un ēku renovācijā. Būs pieejami arī pabalsti trūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Vaidere skaidro, ka katrai valstij būs jāsagatavo plāns, kā tieši līdzekļus izmantot. Viņa pauda uzskatu, ka nozīmīgs atbalsts jāsniedz sociāli mazāk aizsargātajiem cilvēkiem, kā arī iedzīvotājiem Latvijas lauku reģionos. EP deputāte akcentēja, ka "zaļais kurss" jāievieš taisnīgā veidā, nepieļaujot nevienlīdzības pieaugumu.

ES Sociālā klimata fonda izmantošanas nosacījumos galvenais uzsvars likts uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem, kas vērsti uz ēku renovāciju, kā arī bezemisiju un zema emisiju līmeņa transportu. Visiem ieguldījumiem ir jāpalīdz mazināt atkarību no fosilā kurināmā, lai arī ilgtermiņā palīdzētu neaizsargātākajām mājsaimniecībām izvairīties no ETS izmaksām, kas saistītas ar kaitīgajām emisijām. Paredzēts, ka līdz 37,5% no fonda līdzekļiem varēs izmantot tiešiem pabalstiem.