Nu jau arī Belgradā protestē - par ko tur?

Sestdien Ziemeļmaķedonijā paredzēta Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un Kosovas premjerministra Albina Kurti tikšanās, kuru vadīs Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvi ārlietās Žuzeps Borels.

Galvenā uzmanība sarunās tiks pievērsta ES piedāvātā 11 punktu attiecību normalizēšanas plāna īstenošanas iespējām.

Kā no notikumu vietas vēsta aģentūras AFP fotogrāfs, aptuveni 4000 cilvēki pulcējās pie Svētā Savas katedrāles Belgradas centrā, lai pēc tam dotos uz prezidenta rezidenci.

Uz milzu plakāta, ko nesa demonstrant, bija lasāms sauklis: "Nē kapitulācijai!"

"Šis plāns, kas tiek pasniegts kā kompromiss, tieši ved pie Lielalbānijas izveides," uzrunājot pūli, uzsvēra galēji labējās partijas "Zavetnici" (Zvēresta turētāji) līdere Milica Djurdeviča-Stamenkovska.

Tāpat kā citi runātāji, viņa kritizēja Vučiča politiku attiecībās ar Kosovu.

"Mēs aicinām viņu rītdien Ohridā visu noraidīt. Šis ultimāts (..) nav vienošanās, tā ir nodevība," paziņoja Djurdeviča-Stamenkovska.

Tikmēr pūlis sauca urravas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Februārī, kad abas puses Briselē tika iepazīstinātas ar ES plānu attiecību normalizācijai, kas guvis arī ANO atbalstu, Vučičs un Kurti tā arī nespēja panākt vienošanos.

Kopš pēdējās tikšanās abu valstu līderi turpinājuši apmainīties savstarpējām apsūdzībām, norādot, ka daudzi jautājumi, kas kavē vienošanos, tā arī nav atrisināti.

Tomēr Borels ceturtdien aicināja abus līderus izrādīt "drosmi" un vienoties par ES piedāvātā plāna īstenošanu.

Viņš brīdināja, ka attiecību normalizēšana ir "svarīgs solis", lai īstenotos abu valstu mērķis kādu dienu pievienoties ES.