Iespējams, Putins apstiprināja "BUK" piegādi, ar kuru tika notriekts reiss MH17

Atsaucoties uz pārtvertajām telefonsarunām, izmeklētāji pavēstīja, ka ir "spēcīgas norādes", ka Putins personīgi apstiprinājis raķešu sistēmas nodošanu prokrieviskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos 2014.gadā.

Taču izmeklēšana tiek apturēta, jo "ir izsmelti visi pavedieni".

"Ir spēcīgas norādes, ka Krievijas prezidents nolēma piegādāt "Buk TELAR" DTR ("Doņeckas Tautas Republikas") separātistiem," teikts sešu valstu Apvienotās izmeklēšanas grupas paziņojumā.

Krievijas amatpersonas pat atlika lēmumu par ieroču nosūtīšanu kaujiniekiem, jo Putins 2014.gada jūnijā Francijā piedalījās pasākumos par godu 70.gadadienai kopš sabiedroto spēku desanta izsēšanās Normandijas krastā, paziņoja izmeklētāji.

Viņi atskaņoja pārtvertu telefona zvanu no padomnieka, kurš saka, ka kavēšanās ir "sakarā ar to, ka ir tikai viens, kurš pieņem lēmumu (..), persona, kas pašlaik atrodas samitā Francijā".

Tomēr Putinam kā valsts vadītājam ir imunitāte, padarot neiespējamu viņa saukšanu pie kriminālatbildības, pavēstīja izmeklētāji.

Viņi piebilda, ka, "lai gan mēs runājam par stingrām norādēm, pilnīgu un pārliecinošu pierādījumu augstā latiņa nav sasniegta" attiecībā uz Putinu.

Izmeklētāji iepriekš bija paziņojuši, ka vēlas noskaidrot, kas patiesībā bija "Buk" apkalpē un kuri cilvēki bija komandķēdē. Raķešu sistēma atvesta no Krievijas militārās bāzes Kurskas pilsētā.

Taču viņi atzina, ka pagaidām tas nav iespējams.

"Izmeklēšana tagad ir sasniegusi savu robežu, visi pavedieni ir izsmelti, tāpēc izmeklēšana tiek apturēta," preses konferencē Hāgā sacīja Nīderlandes prokurore Digna van Būcelāre. "Pierādījumi nav pietiekami, lai sāktu jaunas kriminālvajāšanas."

Nīderlandes tiesa novembrī trīs cilvēkus atzina par vainīgiem un piesprieda viņiem mūža ieslodzījumu, bet vienu attaisnoja lietā par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu.

Tiesa secināja, ka reisa MH17 lidmašīna tika notriekta ar raķeti "Buk", kas izšauta no Pervomaiskas rajona netālu no Sņižnes pilsētas Ukrainas austrumos, ko tobrīd kontrolēja pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" (DTR) spēki.

Tiesa uzskata, ka lidmašīnas avārijas brīdī Krievija kontrolēja DTR līderus un atbalstītājus Ukrainas austrumos.

Tiesa atzina, ka kopš 2014.gada maija vidus Krievija nodrošināja DTR kaujinieku apmācību, apgādāja viņus ar ieročiem un pārtiku, nopietni ietekmēja DTR politiķus, koordinēja separātistu militārās darbības un pati veikusi militārās operācijas austrumu Ukrainā.

Četri tiesājamie - Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs, kā arī Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko - bija apsūdzēti par līdzdalību lidmašīnas notriekšanā.

Tiesa atzina par vainīgiem Krievijas pilsoņus Girkinu un Dubinski un Ukrainas pilsoni Harčenko par līdzdalību lidmašīnas notriekšanā. Attaisnots Krievijas pilsonis Pulatovs.

Tiesa secināja, ka Girkinam, Dubinskim un Harčenko bija nozīmīga loma "Buk" pārvietošanas maršruta saskaņošanā, transportēšanā un apsargāšanā. Vienlaikus tiesa piekrita izmeklēšanas secinājumiem, ka neviens no notiesātajiem personīgi nav piedalījies "Boeing" notriekušās raķetes palaišanā, lai arī Harčenko varēja atrasties tieši raķetes palaišanas vietā.

Malaizijas nacionālās aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 777" tika notriekta 2014.gada 17.jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Aptuveni divas trešdaļas no bojāgājušajiem bija Nīderlandes pilsoņi.

Starptautiskie izmeklētāji noskaidrojuši, ka lidmašīna tika notriekta ar zeme-gaiss tipa raķeti "Buk", kuras sistēma uz Ukrainu tikusi nogādāta no Krievijas pretgaisa brigādes, kas bāzēta Kurskā.

Krievija ir noliegusi savu saistību ar traģēdiju.