Zelenskis: Lietuva ne brīdi nav nodevusi brīvību

"Vēlos pateikties par to, ka jūs ne brīdi neesat nodevuši brīvību - ne tikai šajās 323 nežēlīgā, necilvēcīgā Krievijas kara dienās, kad mēs visu laiku esam izjutuši jūsu atbalstu," sacīja Zelenskis.

"Un arī daudzus gadus lietuviešu brīvās sirdis un Lietuvas ceļš uz vienoto Eiropu iedvesmojis neskaitāmus cilvēkus dažādās valstīs, kuras savulaik paverdzinājusi Krievija," teica Ukrainas prezidents.

"Lietuva ir bijusi un - esmu pārliecināts - joprojām ir viena no patiesākajām brīvības aizstāvēm, un tā ir vislabākā cieņas izrādīšana varoņiem, kuri sakāva impēriju tajās ziemas dienās pirms 32 gadiem," sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka tajā naktī lietuvieši ne tikai aizsargājuši savu parlamentu un citas ēkas, bet arī aizstāvējuši savu vēsturisko izvēli.

Eiropa ir ceļā uz galīgo uzvaru pār impēriju, sacīja Ukrainas prezidents.

"Krievija vairs neko nevarēs diktēt Eiropas tautām, kad mēs šo karu būsim pabeiguši ar drošu uzvaru pār agresoru," teica Zelenskis.

Kad Krievija uzbruka Ukrainai, tā domāja par uzbrukšanu arī citām Eiropas valstīm, un, tās karaspēkam dodoties uz Kijivu, "tā sapņoja arī par došanos uz Viļņu, Varšavu un Prāgu", sacīja Ukrainas prezidents.

"Viņi gribēja, lai mūsu brīvība kristu. Bet tie ir viņi, kas kritīs," uzsvēra Zelenskis.

Viņš aicināja visu pasauli mobilizēties tā, kā to darīja Lietuvas tauta 1991.gada janvāra notikumu laikā, lai sakautu Krievijas agresiju.

Zelenskis arī pateicās Lietuvai par to, ka tā piegādā Ukrainai ieročus un pastiprina spiedienu uz Krieviju.

"Brīvība ir dzīva, kad ir dzīva tās aizstāvēšanas ideja, kad ir cilvēki, kas ir gatavi par to cīnīties. Un tā ir ne tikai retorika, bet reāla rīcība, ko Ukraina nemainīgi redz no Lietuvas puses. Rīcība, kas palīdz mums atbrīvot mūsu pilsētas un ciemus no Krievijas okupācijas, rīcība, kas palīdz aizsargāt mūsu cilvēkus no Krievijas raķetēm un bumbām," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis pateicās Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam un Lietuvas tautai par pretgaisa aizsardzības ieroču piegādāšanu "no [kara] pirmās dienas līdz šai dienai".

Piektdien Lietuvā tiek atzīmēta Brīvības aizstāvju diena, pieminot 1991.gada 13.janvāra traģiskos notikumus Viļņā.

Šogad aprit 32 gadi kopš brīža, kad, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Toreiz karaspēks ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties tautas nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Augstākās padomes ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

13.janvārī Seimā tiek pasniegta ikgadējā Brīvības prēmija. Zelenska vietā prēmijas statueti saņēma Ukrainas vēstnieks Lietuvā Petro Bešta.

Jau vēstīts, ka decembra sākumā Seima balsojumā Brīvības prēmijas piešķiršanu Zelenskim atbalstīja 113 Lietuvas parlamenta deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

"Pašlaik Ukraina ir Eiropas demokrātija, kurai jācīnās par savas teritorijas, kultūras un tautas izdzīvošanu, kā arī mūsu visu brīvību. Tādēļ Brīvības prēmijas komisija ir ierosinājusi šā gada Brīvības prēmiju piešķirt Ukrainas prezidentam un visai Ukrainas tautai par tās neatkarības, brīvības un demokrātijas cīņu pret Krievijas militāro agresiju," Seima sēdē, kurā notika balsojums, teica parlamenta spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena.

"Kā Ukrainas prezidents viņš ir bijis cīņas par brīvību priekšgalā, iedvesmojot miljoniem ukraiņu ar savu vadību un piemēru pretoties un nepadoties, un ir apvienojis arī visu globālo kopienu pret noziedzīgo [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu," viņa piebilda.

Lietuvas Brīvības prēmija iedibināta 2011.gadā, lai novērtētu personu un organizāciju ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvēšanā, demokrātijas attīstīšanā un starpvalstu sadarbībā, cīnoties par Austrumeiropas un Viduseiropas tautu brīvu pašnoteikšanos un suverenitāti.

5000 eiro vērtās prēmijas pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā strādā pārstāvji no Seima frakcijām, Pasaules Lietuviešu kopienas, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba, kā arī Lietuvas jaunatnes organizācijām.

Pirmais Lietuvas Brīvības prēmiju 2012.gada janvārī saņēma Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs.