Īrijas premjerministrs Leo Varadkars atzinis, ka breksita gadījumā tikušas pieļautas kļūdas no visām pusēm un ka Ziemeļīrijas protokols, iespējams, ir mazliet par stingru.
Varadkars, kas pārstāv labēji centrisko partiju "Fine Gael", atgriezās premjerministra krēslā decembra vidū, saskaņā ar 2020.gadā panākto vienošanos nomainot šajā amatā vēsturiski konkurējošās labēji centriskās partijas "Fianna Fail" līderi Maiklu Mārtinu.
2020.gadā abu partiju un zaļo panāktā trīspusējā vienošanās paredz, ka centriski labējās partijas nodos premjerministra amatu viena otrai rotācijas kārtībā.
Varadkars pasākumā Dublinā solīja būt elastīgs un saprātīgs sarunās par Ziemeļīrijas protokola reformēšanu.
Viņš norādīja, ka šī vienošanās esošajā veidolā darbojusies, kaut nemaz pilnībā nav ieviesta, tādēļ viņš uzskata, ka pārmaiņas ir iespējamas. Varadkars piebilda, ka arī Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji ir līdzīgās domās.
Varadkars, kurš ir izpelnījies unionistu kritiku par līdzdalību Ziemeļīrijas protokola noslēgšanā, sacīja, ka runājis ar daudziem cilvēkiem, kas iebilst pret jebkādām tirdzniecības barjerām starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, un ka saprot viņu viedokli.
Tiem šķiet, ka Ziemeļīrijas protokols atrauj tos no Apvienotās karalistes, radot šķēršļus starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju, kas iepriekš nav nepastāvējuši, norādīja Varadkars.
Tomēr viņš piebilda, ka tā ir breksita realitāte, lai gan breksits ticis uzspiests Ziemeļīrijai bez plaša sabiedrības atbalsta.
"Daudzi cilvēki, kas ir unionisti, uzskata, ka protokols viņus ir atdalījis no Lielbritānijas. Daudzi cilvēki ar nacionālistiskiem uzskatiem Ziemeļīrijā domā, ka tas viņus atdalījis no pārējās Īrijas. (..) Šim stāstam ir divas puses," atzina Varadkars.
Sarunas par sākotnējo vienošanos tika uzsāktas ar mērķi novērst stingru robežu, aizstāvēt cilvēktiesības Ziemeļīrijā un aizsargāt Eiropas vienoto tirgu, norādīja Varadkars, piebilstot, tās visas viņam ir "stingras sarkanās līnijas".
Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020.gadā noslēgtās breksita vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas varētu apdraudēt 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Taču izrādījies, ka muitas procedūru piemērošana precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, rada nesamērīgu nastu uzņēmējiem. Turklāt pret to asi iestājas Ziemeļīrijas unionisti, kas uzskata, ka šī kārtība draud atraut provinci no pārējās Lielbritānijas.