Pētījums: patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem

Pasaule
LETA 16:00, 29.12.2022 0

Patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, kā arī drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams, secināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologu veiktajā pētījumā.

 

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) stratēģiskās komunikācijas vadītāja Ieva Nora Gediņa, NATO Publiskās diplomātijas nodaļas finansētajā projektā "Priekšstati par Ķīnas Tautas Republikas lomu Baltijas valstīs: ietekme uz valstu nacionālo drošību un NATO" (China's Role and Perception in the Baltic States: Implications for National Security and NATO) autori apskata divpusējo sadarbību starp Ķīnu un katru Baltijas valsti, kā arī analizē nacionāli reprezentatīvu aptauju datus par visu trīs valstu iedzīvotāju attieksmi pret Ķīnu.

Projekta rezultāti apkopoti publikācijā "China in the Baltic States - from a cause of hope to anxiety". Kopš 2022.gada aprīļa īstenotajā pētījumā Latvijas situāciju pētījusi RSU doktorante Justīne Kante, Igaunijas stāvokli apraksta Oksfordas Universitātes maģistrantūras studente Annika Mikelsāra, bet Lietuvas - Vida Mačikenaite no Japānas Starptautiskās universitātes.

Pētījumā tapušās publikācijas redaktori ir RSU Ķīnas studiju centra vadītāja, politoloģijas doktore docente Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Publikācijā skaidrots, ka pēdējās desmitgadēs Ķīnas ekonomiskā, militārā un politiskā autoritāte ir strauji augusi. Lielvalsts ietekme jūtama arī reģionos, ar kuriem iepriekš bijusi minimāla sadarbība vai tās nav bijis vispār. Baltijas un Ķīnas attiecības pēdējo 30 gadu laikā piedzīvojušas gan kāpumus, gan kritumus. Pretrunas pārsvarā radušās jautājumos par Taivānu, Dalailamu un Krieviju, bet pozitīvais lielā mērā aprobežojas ar nepiepildītajām cerībām par plašāku ekonomisko sadarbību.

Patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, un drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams. Taču vienlaikus, tā kā NATO stratēģiskā līmenī iezīmējas arvien lielāks fokuss uz Ķīnu, ir ļoti būtiski Baltijas līmenī turpināt diskutēt par Ķīnas kā drošības faktora lomu.

Kā iezīmē sabiedriskās domas aptauja, kas veikta šā gada vasarā un ir pirmā šāda vienlaikus un vienā metodoloģiskajā ietvarā veiktā aptauja Baltijas valstīs, Ķīna šai reģionā saistās lielākoties ar tās antīko kultūru, ekonomisku un tehnoloģisku dzinējspēku, kā arī ar autoritārismu un komunismu, uzsver pētnieki.

Kā norāda pētnieki, iepriekšējās desmitgadēs Ķīnas ekonomiskā, militārā un politiskā ietekme uz pasaules skatuves ir pieaugusi, un, kā apliecina šī aptauja, arī Baltijas reģionā tas ir pamanīts. Visnegatīvāk - kā draudu citām valstīm - Ķīnu uztver Lietuvā.

Savukārt, vaicāti, kāds ir to viedoklis par Ķīnu (no pozitīva līdz negatīvam), vairāk nekā 40% respondentu visā Baltijā atbildēja neitrāli. Latvijā bija visvairāk iedzīvotāju, kuru viedoklis par Ķīnu ir neitrāls (55%). Negatīvāk Ķīna vērtēta lietuviešu un igauņu skatījumā.

Pētījumā noskaidrots, ka interesantas tendences redzamas, skatot tuvāk respondentus pēc viņu dzimtās valodas. Aptaujā iezīmējas, ka Latvijas un Igaunijas krieviski runājošie iedzīvotāji Ķīnu vērtē pozitīvāk, nekā tie, kam dzimtā mēle ir latviešu vai igauņu valoda. Latviski un igauniski runājošie arī izteiktāk asociē Ķīnu ar komunismu un autoritārismu, cilvēktiesību pārkāpumiem un draudiem citām valstīm.

Pētnieki norāda, socioloģiskās aptaujas rezultāti lielā mērā sakrīt ar stāvokli Baltijas-Ķīnas diplomātiskajās attiecībās. Ķīna nav izteikts ārējais spēks šai reģionā, tāpēc arī vairums iedzīvotāju šīs valsts iekšpolitikai un ārpolitikai lielu uzmanību nepiegriež.

"Ķīnas kopējās veiksmes un neveiksmes ir zināmas, turklāt tieši neveiksmēm Baltijas iedzīvotāji sāk pievērst arvien lielāku vērību. To veicinājušas arī Lietuvas un Ķīnas nesenās domstarpības Taivānas jautājumā, kā arī Ķīnas atbalsts Krievijai un Baltkrievijai," uzsver Andžāns.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Lielbritānija par korupciju nosaka sankcijas Lembergam un viņa meitai Līgai

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Pasaule Eirodeputāte no Latvijas iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos

Deputāte, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, turpina darbu Ārlietu komitejā, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Sandra Kalniete ir Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. 2024.gada vēlēšanās labēji centriskā politiskā grupa saglabāja līderpozīcijas un tajā apvienojušies 188 deputāti no visām ES dalībvalstīm.

Pasaule ASV Tieslietu ministrija pieprasa Chrome atdalīšanu no Google

ASV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Pasaule Krievija pirmo reizi izšauj uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti

Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro pirmo reizi izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež", paziņojuši Gaisa spēki.

Lasiet arī

Pasaule Ķīna sāk manevrus ap Taivānu

Ķīna pirmdien sākusi militārās mācības ap Taivānu, pavēstīja Ķīnas Aizsardzības ministrija.

Pasaule Ķīnā miris sadurts japāņu zēns

Ķīnā ceturtdien miris japāņu zēns, kurš trešdien tika sadurts ceļā uz skolu, paziņoja Japānas ārlietu ministre Joko Kamikava.

Pasaule Ķīnā skolas autobuss ietriecas pūlī, nogalinot 11 cilvēkus

Otrdien Ķīnas austrumos skolas autobuss ietriecies cilvēku pūlī pie vidusskolas, nogalinot 11 cilvēkus, tostarp piecus skolēnus, ziņo valsts mediji.

Ekonomika EK plāno Ķīnā ražotiem elektroauto piemērot importa nodevas līdz 36%

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.