Vēstnieks: Ar publisku neapmierinātību nevar palielināt Vācijas karavīru skaitu

Viņš pirmdien Lietuvas parlamentā notiekošajā Lietuvas un Vācijas konferencē teica, ka "nevienu papildu Vācijas karavīru Lietuvā" nevar nodrošināt, paužot neapmierinātību ar Vāciju, lai izdarītu spiedienu vai iebiedētu to.

Sarunas laikā vēstnieks sacīja, ka sabiedriskās diskusijas par Vācijas apņemšanos izvietot Lietuvā brigādi, ir ieguvušas neuzticības pieskaņu, kas Vācijai esot sāpīgi.

Tāpat viņš atgādināja iepriekš teikto, ka militārajiem ekspertiem ir jāprecizē, ko 21.gadsimtā nozīmē brigāde NATO aizsardzības struktūrā.

Zonns pauda pārliecību, ka Lietuva izbūvēs brigādes uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, kam tiek veltīti pūliņi un finansējums.

Vienlaikus vēstnieks izteica pārsteigumu, ka Vācijas apņēmība ir izraisījusi politiskas debates. Lai gan diskusijas tādos sabiedrībai nozīmīgos jautājumos demokrātiskā sabiedrībā ir dabiskas, viņam sava vadība dzimtenē esot jāinformē, ka uzticība Vācijai pēdējo dažu gadu laikā ir kritusies Lietuvas politiķu, mediju un sabiedrības acīs.

"Diskusijas par to, ko ietver jūnijā [Vācijas kanclera Olafa] Šolca un [Lietuvas prezidenta Gitana] Nausēdas vienošanās, ir piesātinātas ar zināmu neuzticību, vai Vācija ir uzticama sabiedrotā, kura varētu veidot brigādi un pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību. Esmu apzinājies, ka ir neskaitāmi daudz militāro ekspertu, kas definē, kas tieši ir brigāde un kas nav brigāde," Zonns teica, piebilstot, ka sarunas par nopietniem jautājumiem ir normālas un leģitīmas, "ja Lietuvas politiķi, balsis Lietuvā vēlas iet tālāk par to, par ko tika noslēgta vienošanās jūnijā".

Jūnijā Nausēda un Šolcs parakstīja komunikē, kurā pausts, ka "papildus pašreizējai un paplašinātajai kaujas grupai Vācija ir gatava vadīt plašu un kaujas gatavu brigādi Lietuvā, lai savaldītu un aizstāvētos pret Krievijas agresiju".

Viļņa vēlas, lai Vācijas brigāde rotācijas kārtībā pastāvīgi būtu izvietota Lietuvā. Savukārt Berlīnes amatpersonas vairākkārt paudušas, ka daļa brigādes būs Lietuvā, bet pārējā atradīsies Vācijā un būs gatava nepieciešamības gadījumā ātri ierasties.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte oktobrī vizītes Lietuvā laikā paziņoja, ka Vācija "gādās, lai brigādi uz Lietuvu var pārvietot īsā laikā, desmit dienās", bet par pastāvīgu vienību rotāciju neko neteica.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks tad kopīgajā preses konferencē ar Lambrehti atzina, ka ar tādu dislokācijas laiku pietiktu, un tas Lietuvā izraisīja diskusijas, vai Vācija ir gatava izpildīt savu apņemšanos dislocēt Lietuvā brigādes izmēra vienību.

Vācijas vēstnieks tolaik paziņoja, ka Vācija izpilda NATO Madrides samita saistības, jo brigāde fiziski jau ir Lietuvā, jo "brigāde ir tur, kur ir tās komandieris".

Kopš septembra Lietuvā sāk ierasties Vācijas brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos citu vienību izvietošanai un citu apstākļu novērtējumam. Lietuvas amatpersonas lēš, ka Vācijas brigādes, ko veidos vairāki tūkstoši karavīru, pilnīgai izvietošanai nepieciešamā infrastruktūra tiks pabeigta līdz 2025.gadam. Pagaidām paredzēts, ka krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā būs gatava ierasties desmit dienu laikā.

Vācija vada arī NATO daudznacionālo bataljonu, kas kopš 2017. gada izvietots Lietuvā. Pašlaik Lietuvā ir vairāk nekā 1000 Vācijas karavīru.

NATO nolēma pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.