Francijas prezidents Emanuels Makrons līdz janvārim atlicis pretrunīgi vērtētās pensiju reformas prezentāciju, kā iemeslu minot vadības maiņu divās opozīcijas partijās.
Gan zaļie, gan labējie republikāņi ir ievēlējuši jaunus līderus, un Makrons pavēstīja, ka konsultēsies ar viņiem pirms pensiju reformas prezentācijas 10.janvārī.
Sākotnēji prezentācija bija plānota jau šo ceturtdien.
"Tas dos vēl dažas nedēļas tiem (..), kuri ir uzņēmušies ar valdību apspriest dažus no galvenajiem reformas elementiem," paziņoja prezidents.
Makrons uzskata, ka pensionēšanās vecums jāpalielina no 62 gadiem līdz 64 vai 65. Pašreiz Francijā ir viens no zemākajiem pensionēšanās vecumiem Eiropas Savienībā (ES).
Francijā visi strādājošie saņem valsts pensiju. Bez reformām valdībai nākotnē nāktos samazināt pensijas lielumu, norādījis Makrons.
Makrons arī solījis ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainītu pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.
Pensiju reformai, kas ir viens no Makrona ilgtermiņa mērķiem, ir daudz pretinieku un kritiķu.
Arodbiedrības sarīkoja milzīgus protestus un streikus, kad šo reformu mēģināja īstenot pirmo reizi pirms diviem gadiem. Sākoties Covid-19 krīzei, valdība atlika reformas plānus.