Zviedrijai nākamā gada sākumā pārņemot Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, par prioritāti tiks izvirzīta Ukraina un draudošā ekonomikas lejupslīde.
"Ukraina, Ukraina, Ukraina būs mūsu prezidentūras prioritāšu priekšgalā," ceturtdien pavēstīja Zviedrijas vēstnieks ES Lāšs Dānielsons.
Zviedrijai šī būs trešā ES prezidentūra kopš iestāšanās blokā 1995.gadā.
Dānielsons norādīja, ka ES būs jāturpina palīdzēt Ukrainai, tai skaitā jāturpina sniegt militārā palīdzība un atbalsts atjaunošanas darbos, vairāk jāpalīdz ukraiņu bēgļiem un jāatbalsta Ukrainas centieni pievienoties ES.
"Mums ir jāpanāk vienota nostāja par to, kā mēs raugāmies uz Ukrainas Eiropas perspektīvu," norādīja Dānielsons.
Viņš pauda skepsi par ES paplašināšanos Rietumbalkānos, norādot, ka būs grūti sasniegt taustāmus rezultātus Zviedrijas prezidentūras laikā.
Dānielsons norādīja, ka netiks risināti arī ierosinājumi par izmaiņām ES līgumos, jo ES valstīm ir daudz steidzamākas problēmas.
Otrs lielais jautājums līdzās Ukrainai ir ekonomiskā lejupslīde, pieaugošās energoresursu cenas un inflācija, sacīja Dānielsons.
Runājot par enerģētiku, viņš pavēstīja, ka prezidentūra turpinās diskusijas par nepieciešamību novirzīt Eiropas enerģētikas tirgu prom no fosilajiem kurināmajiem.
"Tas ir ļoti grūts uzdevums, jo īpaši tāpēc, ka dažādās dalībvalstīs mums ir tik atšķirīgs enerģijas sadalījums," atzina Dānielsons.
Viņš piebilda, ka vēl viena liela problēma būs ASV Inflācijas samazināšanas likums, kas piedāvā aptuveni 370 miljardu dolāru subsīdijas ASV uzņēmumiem, radot konkurētspējas jautājumus Eiropas partneriem.
Tirdzniecības karš ar ASV ir mazticams, bet Eiropai ir jāatbild, norādīja Dānielsons.
"ES teiktu, ka ASV likums ir liels melns mākonis, kas karāsies pār mūsu prezidentūru," atzina Zviedrijas vēstnieks.