Stokholmas metro publiski demonstrē mēnešreizes

Pēdējo piecu nedēļu laikā prokatīvā izstāde Slussenas stacijā izraisījusi pretrunīgas diskusijas par mākslas lomu sabiedrībā. Lai gan māksla nereti nojauc robežas starp privāto un publisko telpu, daudzi uzskata, ka vilciena stacija nav īstā vieta, kur tas būtu jādara. Stokholmas metro bieži vien tiek dēvēta par pasaulē garāko mākslas galeriju. Sešdesmit astoņas jūdzes garais tunelis ir daudzu mākslinieku iemīļots, un tajā pastāvīgi parādās arvien jauni mākslas darbi, lai pēc iespējas vairāk pievērstu sabiedrības uzmanību. Taču vairākums uzskata, ka Stromkvistas savdabīgie darbi nav piemēroti tam, lai tos izstādītu tik publiskā vietā, kā metro. Grafiskā dizaina māksliniece radījusi darbu sēriju ar nosaukumu «Nakts dārzs» (The Night Garden), kurā attēlojusi putnus, kaķus, kokus, kailus vīriešus un sievietes ar plati pavērtām kājām un menustruāciju traipiem. Vienā no skicēm redzama daiļslidotāja, kas sēž uz zemes un uz viņas tērpa ir redzami asins traipi. Zem zīmējuma esošais uzraksts vēsta: «Viss kārtībā — es tikai asiņoju.» Ekrānuzņēmums/ theguardian.com Pati māksliniece uzsver, ka darbi tapuši, iedvesmojoties no «pastorālās idilles», tie domāti, lai palīdzētu relaksēties stresa nomocītajiem pasažieriem — melnbaltajos zīmējumos sarkanā krāsa simbolizējot pārslodzi, ar kuru ikdienas sastopas daudzi cilvēki. Zviedru raidorganizācijas un sociālo mediju lietotāji Stromkvistas mākslu nodēvējuši par pretīgu, uzsverot, ka mēnešreizes nav gluži tā lieta, kas būtu jāizliek publiskai apskatei. «Tas it nemaz nav jautri skaidrot četrgadīgam bērnam, kas tie par sarkaniem pleķiem starp kājām,» sūdzas kāda Tvitera lietotāja. Lielākā daļa sabiedrības kritikas par Stromkvistas mākslas darbiem ir atrodama Tviterī. «Lieliski. Tagad Stokholmas iedzīvotāji varēs izbaudīt mēnešreizes, kamēr gaida vilcienu,» raksta kāds cits Tvitera lietotājs. Ekrānuzņēmums / theguardian.com Vēl viena Tvitera lietotāja norāda, ka viņai nav nepieciešami lieki atgādinājumi par mēnešreizēm, it īpaši, gaidot vilcienu. «It kā jau nepietiktu ar mēnešreizēm reizi mēnesī, tagad vēl tas jums tiks atgādināts katru reizi, kad izmantosiet metro.» Intervijā medijiem Stromkvista norāda, ka savos darbos viņa izmantojusi provokāciju, lai raisītu sabiedrībā diskusijas par šādiem tabu tematiem, kā mēnešreizes. «Tas patiesībā ir dīvaini, ka šādas lietas tiek uzskatītas par provakatīvām, jo mēs ar to saskaramies ik dienu,» skaidro Stromkvista, piebilstot, ka viņai to ir grūti saprast. Dienvidāfrikas valodu speciāliste un tulkotāja Džaneta Karra savā blogā min, ka viņai ir divējāds viedoklis par Stromkvistas darbiem. "Es priecājos, ka mūsdienas pastāv atklātība par dažādām ķermeņa funkcijām, piemēram, par mēnešreizēm... tas palīdz labāk cilvēkiem saprast pārmaiņas, kas notiek ķermenī un kā tās ietekmē visu apkārt notiekošo šajā laikā. «Skatoties no otras puses, Karra min, ka skatītājs diez vai, dodoties savās ikdienas gaitās, gribētu saskarties ar šādiem attēliem. Intervijā «Guardian Cities» Kara uzsvēra, ka, atšķirībā no parējās sabiedrības, viņai pašai Stromkvistas darbi nesagādā neērtības. Tāpat viņa saprot, kāpēc daudziem šie darbi raisa nepatiku: «Katru dienu šai stacijai iziet cauri simtiem tūkstošu cilvēku, tostarp arī tūristi no visas pasaules, un viņi ir spiesti skatīties uz šiem mākslas darbiem.» Stromkvistas darbus izstādīt izvēlējās Stokholmas transporta uzņēmuma «SL» komiteja. Uzņēmuma pārstāvis Martins Viklunds intervijā «Guardian Cities» paskaidroja, ka neskatoties uz saņemtajām sūdzībām, Stromkvistas darbi netiks aizvākti no stacijas. «Mēs nebūt nevēlamies kādu aizskart ar šiem mākslas darbiem. Māksla pēc būtības ir tradīciju forma, kurā cilvēka ķermenis ir bijis viens no interpretācijas instrumentiem. Redzot Līvas Stromkvistas darbus, mēs vēlējāmies parādīt visas cilvēka ķermeņa formas un veidus,» skaidro Viklunds.