Eiroparlamenta deputāts: nedrīkstēja ļaut bēgļiem klejot pa Eiropu

Eiropa ir nonākusi spīlēs. No vienas puses, jūrā joprojām ik dienu slīkst cilvēki, izmisīgi cenšoties sasniegt attīstītās pasaules krastus, un eiropieši, būdami visumā humāni ļaudis, nespēj tajā aukstasinīgi noraudzīties. No otras — migrantu vidū netrūkst tādu, kuri eiropiešu laipnību un, savā ziņā arī lētticību, pat izmanto. Tas liek jautāt, vai Eiropas atvērto durvju politika tomēr nav jāpārskata? Strasbūrā sākusies šā gada pirmā Eiropas Parlamenta sesija, un kā darbiniekus, tā presi pie ēkas sagaida jauni drošības pasākumi — tas viss, reaģējot uz novembra Parīzes teroraktiem. Pilsētas ielās gan policistus ar ieročiem, kā tas bija pirms gada, vairs nemana. Tomēr Vācijā notikušais licis satraukties arī francūzietēm. Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks kritizē Vāciju, kas negribēja atzīt, ka starp patvēruma lūdzējiem ir arī ekonomiskie migranti. Rezultātā notikusi kultūru sadursme, kura eiropiešu attieksmi pret imigrantiem tikai vēl vairāk pasliktinājusi. «Merkeles atvērto durvju politika bija kļūda. Viņa palika zem sitiena visu ES,» uzskata Latvijas eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Līdzīgās domās ir britu deputāts, kādreizējais Lielbritānijas imigrācijas ministrs. Viņš atgādina par Dublinas vienošanos, kurā skaidri pateikts — patvērumu jāsniedz tajā valstī, kurā cilvēks ieradies vispirms. «Nedrīkstēja bēgļiem klejot pa Eiropu, līdz tie atrod Vāciju! Bet viņi zināja — Vācija viņus uzņems, neskatoties ne uz ko. Pat tad, ja viņi bus pārkāpuši noteikumus! Ja teikšana būtu man, es to nebūtu pieļāvis,» teic Lielbritānijas eiroparlamenta deputāts Timotijs Kirkhops Šajās dienās parlaments uzklausa maltietes ziņojumu par panākumiem bēgļu krīzes risināšanā. Tajā apkopoti simtiem dokumentu, nosodīta Eiropas ilgstošā ignorance un doti ieteikumi vienotas robežu aģentūras izveidei. Tomēr ne Parīzes terorakti, ne Ķelnes uzbrukumi sievietēm nav likuši pārskatīt attieksmi pret migrantu uzņemšanu kā tādu. Arī Maltu pārstāvošā deputāte Roberta Metsola liek saprast bēgļu kvotas, pret ko visasāk iestājas tieši mūsu reģiona valstis, arī Latvija. Pabriks uzskata, — pirms runāt par kopīgu pārdali, jārunā par kopīgu robežkontroli un kopīgu krīzes risināšanu bēgļu izcelsmes zemēs. Uz balsojumu ziņojums ies martā, un paredzams, ka pret to deputātiem būs asi iebildumi.