Skolēnu dziesmu un deju svētki aizvadīti veiksmīgi, pārliecināti rīkotāji

Kultūra
VS.LV 15:33, 14.07.2025 0

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki aizvadīti veiksmīgi, vērtē rīkotāji, izceļot sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

 
Foto: LETA

Svētku norises nodrošināšanā tika iesaistīti vairāki dienesti, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts un pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņu vērtējumā, svētki aizvadīti bez būtiskiem starpgadījumiem.

Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs uzskata, ka droši aizvadīt svētkus palīdzējusi operatīvās grupas esamība, kas ļāva veikt izvērtējumu no dažādiem skatupunktiem, tostarp pieņemt lēmumu par deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" priekšlaicīgu pārtraukšanu Daugavas stadionā. Iepriekšējos svētkos iesaistītie dienesti "darīja katrs kaut ko savu", turpretim šogad tie varējuši operatīvi apmainīties ar informāciju lēmumu pieņemšanai.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka koncerta pārtraukšana bija "izsvērts un koleģiāls lēmums", kas pieņemts, ņemot vērā vairākus apstākļus - problēmas ar apskaņošanas sistēmu, nelabvēlīgos laikapstākļus, laukuma kvalitāti un paaugstināto traumu risku dejotājiem, kuri varētu paslīdēt.

Pašlaik vēl nav zināms, kāda tieši tehniska traucējuma dēļ apskaņošanas sistēma pārtrauca darboties. Sagaidāms, ka tehniskie producenti savu redzējumu operatīvās vadības grupai iesniegs šonedēļ.

Tāpat viņš atzinīgi novērtēja dalībnieku sagatavotību svētkiem. "Tik sagatavotus, atbildīgus, organizētus, motivētus dalībniekus mēs nebijām gaidījuši. Bijām gatavojušies uz kaut ko neprātīgāku," sacīja Velšs, izsakot pateicību iesaistītajiem, tostarp kolektīvu vadītājiem un vecākiem.

Līdztekus viņš aicināja nākamajos svētkos lielāku uzmanību pievērst dalībnieku slodzes un svētku programmas līdzsvarošanai. Daļai dalībnieku noslēguma koncerts bijis kā kulminācija ne tikai mākslinieciskā, bet arī fiziskā ziņā - viņi jutās emocionāli un fiziski izsmelti, jo "baterijas bija beigušās". Šajos svētkos iezīmējās tā dēvētās "gulēšanas teltis", kurās dalībnieki vienkārši gulējuši un atpūtušies.

No plašākiem komentāriem par citām mācībām svētku rīkošanā Velšs atturējās, norādot, ka dienesti turpina izvērtēt svētku norisi un apkopot statistiku. Secinājumi tiks apkopoti operatīvās vadības grupas ziņojumā, kam būs ierobežotas pieejamības statuss.

Situācija ar segumu Daugavas stadionā tiks iekļauta svētku rīkotāju izvērtējumā. Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva norādīja, ka stadiona segums jau iepriekš ticis izmantots deju lielkoncertos, vienlaikus uzsverot, ka tā nomaiņa var prasīt būtiskus finansiālus ieguldījumus.

Kā vienu no riska faktoriem viņa minēja seguma plākšņu izkustēšanos saules ietekmē, par ko kolektīvu vadītāji tika operatīvi brīdināti. Sarežģījumus radīja arī seguma slīdenamība, īpaši dejotājiem, kuri uzstājās pastalās. Arī par šo risku vadītāji tika laikus informēti un aicināti izvēlēties piemērotākus apavus.

Vērtējot svētku kopējo norisi, Vasiļjeva aicināja rīdziniekus uz lielāku sadarbību jautājumos par transportlīdzekļu novietošanu. Viņa norādīja, ka tika izteikts "ļoti daudz aicinājumu" ievērot stāvēšanas aizliegumus. Liels darbs šajā jautājuma bija satiksmes vadības grupai, kas izplatīja paziņojumus ar aicinājumu nenovietot automašīnas noteiktās vietās, īpaši pie skolām, kur apstājās lielie autobusi, paredzēti dalībnieku izvadāšanai.

No 5. līdz 13.jūlijam vairāk nekā 15 vietās Rīgā notika vairāk nekā 30 pasākumi, kurus apmeklējuši ap 300 000 skatītāju. Uz maksas pasākumiem pārdotas kopumā 103 038 biļetes, liecina rīkotāju aplēses.

Šajos svētkos piedalījās ap 38 000 dalībniekiem, no kuriem 33 946 ir bērni. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.

Vairāk nekā trešdaļa dalībnieku jeb 13 782 jaunieši bija vismaz 14 gadus veci, līdz ar to šie Skolēnu dziesmu un deju svētki daļai varēja būt pēdējie. Svētku rīkotāji cer, ka daudzi no viņiem piedalīsies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2030.gadā.

Visplašāk pārstāvēta bija tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Pasaules pirmizrāde Latvijas kopražojumam - filmai «Solomamma» (+VIDEO)

Latvijai sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, jo tā dod iespēju profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas.

Kultūra Jelgavas teātris: no ironiskām komēdijām līdz aizraujošiem detektīviem (+VIDEO)

Jaunajā sezonā skatītājus sagaida patiesi bagātīgs izrāžu piedāvājums.

Kultūra Valdība plāno ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīt ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

Finanšu ministrija (FM) nākamgad plāno uzņemties papildu ilgtermiņa saistības 1,8 miljonu eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, izriet no FM sagatavotā tiesību aktu projekta.

Lasiet arī

Veselība NMPD: Dziesmu svētku laikā līdz šim hospitalizēti vien daži dalībnieki

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā līdzšinējie mēģinājumi un pasākumi no mediķu skatpunkta ir noritējuši mierīgi - hospitalizācija bijusi nepieciešama tikai dažiem bērniem dienā, turklāt pārsvarā tas darīts piesardzības nolūkos, aģentūrai LETA sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece Māra Dīriņa.

Kultūra Mieriņa: Dziesmu svētki ir mūsu tautas pašapziņas un identitātes apliecinājums

Dziesmu un deju svētki nav tikai tradīcija, tie ir mūsu tautas pašapziņas, vienotības un identitātes apliecinājums, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), pirmdien parlamentā uzņemot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku novadu koordinatorus.

Kultūra Jelgavas jaunieši aktīvi piedalās Dziesmu un deju svētkos (+VIDEO)

Katrs no dalībniekiem savā jomā spējis pierādīt augstu profesionālo sniegumu.

Kultūra Rīgā tiešraidēs varēs vērot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumus

Rīgas pašvaldība no 4.jūlija līdz 13.jūlijam nodrošinās iespēju Doma laukumā vērot XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu tiešraides.