"Šobrīd tekstam ir diezgan liela loma. Tas iedvesmo tālāk to mūziku, kuru mēs atlasījām".
29.septembrī plkst.17.00 festivāla "Liepājas Mākslas forums" noslēgumā pianisti Roberts Flaics un Rihards Plešanovs un dzejniece Madara Gruntmane prezentēs starpdisciplināru jaundarbu - iestudējumu, kur klaviermūzikas darbi un dzeja vedīs pārdomās par dzīvi, nāvi un pēcnāvi.
Darbs veidots īpaši festivālam vasaras rezidencē "PAiR", Pāvilostā, kur nedēļas garumā, kopā dzīvojot, radot un pārcilājot dzīves, nāves un pēcnāves tēmas pianisti Roberts Flaics (Robert Fleitz), Rihards Plešanovs un dzejniece Madara Gruntmane radīja Rekviēmu nezināmajai pēcnāves dzīvei.
Robertam Flaicam nāves un pēcnāves tēmu bijusi interese apskatīt tādēļ, ka viņa dzimtenē, Amerikas Savienotajās Valstīs, nav daudz iespēju vai metožu runāt par nāvi, to saprast. Ir vēlme aizmirst, ka tā pienāks, tādēļ nākusi ideja šo smago tēmu izcelt gaismā un mēģināt to saprast caur mūziku.
"Domājot par nāvi, mums jāpadomā arī par dzīvi. Mēs ar Madaru un Rihardu esam ļoti daudz runājuši par to, ka izrādē gribam domāt par to, kas notiks pēc dzīves un tālāk, taču vissvarīgākais tomēr ir tas, kā dzīvojam šeit, mūsu dzīvēs, tagad. Un domas par nāvi varbūt palīdz mums domāt par dzīvi, un tas man ļoti interesē," pārdomu procesu iestudējuma tapšanā raksturo Roberts Flaics.
Šajā iestudējumā divas klavieres simbolizē eņģeļus, sargus, pieminekļus šīm nezināmajām pēcnāves dzīvēm, un katrs skaņdarbs atspoguļo versiju par to, kas notiek, kad kaut kas vai kāds nomirst. Mūzika izvēlēta pamatojoties uz Madaras Gruntmanes dzeju, kuru mākslinieki kopīgi lasījuši rezidences laikā. Dzejniece šajā iestudējumā būs kā cilvēciskais gids, kas mūzikai piešķir jēgu un palīdz atrast mūsu pašu garīgo apziņu.
"Mūsu plāns ir iedzīvināt ciklu "Aizmīlestība", un mēs kopā veidojam iestudējumu. Tas nebūs tradicionālais koncerts. Šobrīd tekstam ir diezgan liela loma. Tas iedvesmo tālāk to mūziku, kuru mēs atlasījām, ko spēlēs pianisti, un darīt to, ko mēs trijatā paši radīsim," stāsta Madara Gruntmane.
Iedvesmojoties no 2022.gadā izdotā dzejoļu krājuma, abi pianisti izvēlējušies latviešu un ārzemju komponistu daiļradi, kas reflektē dzejā ietvertās sajūtas un rakstīti divām klavierēm vai četrām rokām. Tiks atskaņoti Ernesta Vilsona, Riho Maimetsa, Annijas Zariņas, Olivjē Mesiāna, Krista Auznieka, Morisa Ravela un Takasji Jošimacu skaņdarbi. Tos caurvīs dzejas rindas, impovizācijas un jaunas kompozīcijas, kas tapušas rezidences laikā.