Hoijeres namā Liepājā ceps maizi un spēlēs tautasdziesmas (+VIDEO)

Maizes cepšana Hoijeres namā tiek rīkota jau kopš interjera muzeja atvēršanas brīža un ik reizi kuplā skaitā pulcē maizes cepšanas entuziastus, kā arī tos, kas ieradušies, lai svaigi cepto maizīti iegādātos līdzi ņemšanai un baudītu īstenu 17. gs. krogus atmosfēru ar gardām riktēm un dzirām, ar lustīgu mūziku, stāsta interjera muzeja vadītāja Ilze Skangale.

Maizes krāsns tiks iekurta ap pulksten 11, bet gatava svaigi ceptā maize būs pieejama ap pulksten 13. Kā ierasts, pie manteļskursteņa maizes krāsns rosīsies Aivars Ozols – maizes cepējs no Grobiņas ar 30 gadu pieredzi maizes cepšanā. Viņa ceptā maize ir apmeklētāju iemīļota, turklāt Aivars arī labprāt dalās ar padomiem par pašu cepšanas procesu. No pulksten 13 līdz 14 “Hoijeres kroga” telpā uzstāsies Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis” Solveigas Kūlaines vadībā. Šie bērni un jaunieši ar lieliskiem panākumiem pierādījuši sevi dažādu tradicionālo prasmju – dziedāšanas, stāstīšanas, muzicēšanas konkursos un festivālos gan Latvijā, gan ārpus tās. Pēdējos gados ir bijuši visu Dziesmu svētku pilntiesīgi dalībnieki.

Vēsturiskais nams Kungu ielā 24 savu vietu pilsētnieku un pilsētas viesu zināšanās jau sensenis iemantojis caur vēsturisku faktu, ka saskaņā ar liecībām Krievijas cars Pēteris I Liepājā un Hoijeres kundzes viesu namā inkognito veidā ( slepeni, neatklājot savu īsto vārdu) viesojies 1697. gada maijā savas Lielās sūtniecības laikā. Šobrīd Liepājas interjera muzejā jeb “Hoijeres kundzes viesu nama” pirmajā stāvā atjaunots unikālais 17. gadsimta beigu plānojums, izceļot un akcentējot 17. gadsimta beigu un 18. gadsimta pirmās puses restaurācijas gaitā uzietās vērtības un interjera priekšmetus. Ēkas pirmajam stāvam atjaunots ne tikai sākotnējais telpu plānojums – krogs, Hoijeres kundzes dzīvojamā istaba, viesu kambari un augstkabari, bet arī vēsturiskais manteļskurstenis ar maizes krāsni.

Uzkāpjot interjera muzeja otrajā stāvā, bijušajos bēniņos, apmeklētājs nonāk kādreizējā preču noliktavā un ieiet jau 19. gadsimta 2. pusē izbūvētajās istabās, kur iekārtots notāra Kristofa Vilhelma Stendera radinieku ģimenes dzīvoklis. Zināms, ka nams, sākot ar 1835. gadu ir notāra Kristofa Vilhelma Stendera un sekojošo Stenderu ģimenes paaudžu īpašums. Šeit atjaunots dzīvoklis ar vēsturisko tapešu apdari uz sienām un telpu plānojumu, kuru starpā - Stendera kunga dzīvojamā istaba, bērnistaba, guļamistaba, virtuve un vide, kas atspoguļo priekšstatu par turīga liepājnieka mitekli 19./20.gs. mijā. Sperot kāju pār Hoijeres viesu nama slieksnim, ēkas pirmajā stāvā ikviens apmeklētājs aicināts izbaudīt arī gastronomisku 17.-18.gs. garšu piedzīvojumu “Hoijeres krogā” vai nogaršot marcipāna kūkiņu smalkumus piedāvājumā interjera muzeja 2. stāvā.