2ANNAS programma «fokusējas uz LGBTQ+ kopienas un filmdaru stāstiem» (+VIDEO)

No 5. līdz 11. aprīlim norisināsies 28. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS, viens no nozīmīgākajiem šāda veida festivāliem Baltijā. Šogad festivāla galvenā tēma ir “Prāts”, aplūkojot cilvēka prāta nebeidzamo konfliktu ar sevi, spējas un radošo potenciālu.

Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS savu daudzo pastāvēšanas gadu gaitā atspoguļo neatkarīgās Latvijas un īsmetrāžas kino vēsturi un piedāvā jaunāko īsmetrāžas kino klāstu no vairāk nekā 90 valstīm. Īpaši atlasītā konkursa programmā skatītāji varēs iepazīt aktuālo pasaules un Baltijas valstu kino. Festivāla veidotāji vēlas izglītot un iedvesmot cilvēkus paviesoties kino pasaulē, jo tā ir kontrastaina un tai nav noteiktu robežu. Festivāls ir nozīmīgs notikums gan vietējā, gan starptautiskā mērogā – ik gadu īsfilmu konkursam tiek iesniegti aptuveni 2000 filmu pieteikumi, no tiem konkursa skatēm tiek atlasītas aptuveni 60 filmas. Tāpat ik gadu festivāla programmā īpaša vieta atvēlēta kino industrijas pārstāvjiem.

Šāgada festivāla galvenā tēma – “Prāts”

Katru gadu festivālā tiek izvirzīta galvenā tēma, šogad tas ir Prāts, kas raksturo cilvēka neierobežotās spējas radoši izpausties, vienlaicīgi risinot svarīgus konfliktus un atklājot jaunus apvāršņus savā apziņā. “Festivāla fokusa programmas tiks veltītas dažādām tēmām, kas saistītas ar cilvēka prātu, emocijām un radošajām izpausmēm. Filozofijas žurnāla Tvērums veidotā programma P(l)ūstošais laiks izzinās laika un telpas relativitāti un laika plūdumu kino. Programma Psihodēliskais prāts pētīs, kā filmu varoņu pasaules uztvere mainās dažādu psihedēlisko vielu ietekmē. Tāpat 2ANNAS pētīs vienu no cilvēka prāta visinteresantākajiem fenomeniem – humoru un tā nozīmi cilvēces eksistencē,” par festivāla saturu stāsta Laima Graždanoviča, 2ANNAS programmu direktore.

“Sadarbības programmas izveidošana ar Kijivas Starptautisko īsfilmu festivālu (Ukraina) jau kļuvusi par tradīciju. Mums kā festivāla veidotājiem šī ir svarīga festivāla sadaļa, jo programmas filmas iedziļinās to cilvēku emocionālajās ainavās, kuri ir spiesti bēgt no kara postījumiem. Sākt dzīvi no jauna pret paša gribu un spēt pielāgoties jaunai realitātei, saglabājot savas saknes, nav viegls uzdevums. Kino palīdz šos stāstus izstāstīt un parādīt plašākai publikai.”

Tīri kvīrs - kino mākslinieciskās izpausmes

Šogad pirmo reizi festivāla un Latvijas kinoindustrijas vēsturē tiks prezentēta jauna festivāla LGBTQ+ sadaļa "Tīri kvīrs".

„Nosaukums Tīri kvīrs atspoguļo gan programmas tematisko tvērienu, gan ironizē par kino iespējām palikt “tīrās kategorijās”. Ar šo festivāla sadaļu vēlos izaicināt skatītājus atvērt savu prātu plašākam krāsu spektram kino pasaulē. Sadaļas programma fokusējas uz LGBTQ+ kopienas un filmdaru stāstiem, pētot mākslinieciskas stratēģijas, kuras tiek izmantotas, lai norādītu uz atšķirīgo no pamatstraumes kino stāstiem, vai tieši otrādi – akcentētu līdzības un caur to uzsāktu kritisku dialogu”, stāsta programmas “Tīri kvīrs” kurators Žulijens Nuhums Kulibali.

6 filmas dažādos izteiksmes līdzekļos atspoguļo kvīru identitāti un sniedz ieskatu vardarbības, iekāres un ekonomikas alķīmijā:

-Transgresīva seksualitāte un ilgas kā pretdarbība kriminalizējošai videi - hrestomātiskā franču literāta Žana Ženē filmā “Mīlas dziesma” (1950).

-Andra Grinberga performances dokumentācija "Pašportrets" no 70. gadiem, kas uzskatāma par kvīru audiovizuālās mākslas pirmsākumu Latvijā. Filma no mākslas centra “Zuzeum” “Zuzānu kolekcijas”.

-Pirmā praida dokumentācija “Parade” (1972) , režisors Rolands Čeiss. Šī filma sniegs tuvu ieskatu kvīru kopienas politiskajā dabā veidojot vardarbības, iekāres un ekonomikas alķīmiju.

-Komunisma sabrukums caur geju pornogrāfijas acīm (1998), režisors Vijams Džouns.

-Groziņi un kaislības (1993), režisore Šerila Dunje.

Vai mākslīgais intelekts ietekmē radošumu?

Industrijas dienu programma 2ANNAS: Apziņas labirintos šogad balstīta festivāla virstēmās – prāts, atmiņa un zemapziņa. “Programmas ietvaros tiks pētīts un diskutēts par mākslīgā intelekta (MI) potenciālu filmu veidošanā un ietekmi uz radošumu, tostarp dodot iespēju interesentiem ar MI palīdzību izveidot savu īsfilmas scenāriju. Diskutēsim arī par kino kolektīvo atmiņu un deviņdesmito gadu nostaļģiju, pētīsim valdzinošo zemapziņas elementu pasauli mūsdienu kinomākslā. Visbeidzot, industrijas dienu ietvaros tiks īstenota arī īsfilmu kritiķu darbnīca, kurā trīs Baltijas valstu topošajiem kinokritiķiem būs iespēja nostiprināt savas iemaņas un vairot zināšanas pieredzējuša mentora vadībā,” informē Industrijas dienu vadītāja Diāna Trope.