Rīgas Doma ērģeles ar vērienīgu koncertu atzīmēs savu 140. jubileju (+VIDEO)

Doma jaunās ērģeles svinīgi atklāja 1884.gada 31.janvārī (pēc vecā stila 19.janvārī) plkst. 9:00 no rīta. Tās pieņēma pieaicinātie eksperti no Rīgas, Sanktpēterburgas, Rēveles un Vācijas. Tās pašas dienas vakarā pulksten sešos Rīgas Domā pēc ilga pārtraukuma notika pirmais koncerts, kurā spēlēja Luijs Homiliuss no Pēterburgas, Jelgavas mūzikas direktors Rūdolfs Postels un Doma ērģēlnieks Bergners. Koncertu atklāja Doma ērģelnieks Vilhelms Bergners. Skanēja Ferenca Lista mūža nogalē Veimārā Rīgas Doma ērģelēm īpaši sacerētais skaņdarbs "Lai Dievu visi teic". Sekoja slavenākās Mendelszona ērģeļu sonātes un Rihtera fūga. Koncerta apmeklētājiem par sēdvietu altāra korī - balkonā, kur parasti dievkalpojuma laikā pulcējas dziedātāji, bija jāmaksā 1 rublis, pārējās vietās - 60 kapeikas.

Rīgas Doma ērģeļu būves notikumam sekoja līdzi visas Eiropas muzikālā sabiedrība. Mūziķi, komponisti un ērģeļu draugi apmeklēja millzīgo Valkera firmas montāžas zāli Ludvigsburgā, kur tapa tobrīd pasaules lielākās ērģeles. Rīgas Doma ērģelnieks Vilhelms Bergners kā goda viesis Ludvigsburgā pirmoreiz baudīja jau gatavā instrumenta skaņu. 1983.gadā jau gatavo instrumentu pārveda uz Rīgu, kur to samontēja Rīgas Doma ērģeļu balkonā. Uz plāksnītes ērģeļu galdā rakstīts, ka instrumenta izgatavošanas gads ir 1983. lai arī 1983.gada ziemassvētkos domājams ērģeles jau tika spēlētas, tomēr visi darbi tikai pabeigti tikai līdz tā atklāšanai.

Atšķirībā no citām ērģelēm, Rīgas Doma ērģeļu prospekts jeb fasāde un instruments nav viens veselums. Pats Instruments ir pasaulslavenās E. F. Walcker & Co 1884.gadā uzbūvētās un uzstādītās ērģeles. Savukārt prospekts ir saglabājies no 1601.gada instrumenta. Par ērģeļu prospektu sauc baznīcas zāles pusē redzamo mūzikas instrumenta daļu. To mēdz dēvēt arī par ērģeļu fasādi, kas tāpat kā mājas fasāde, izdaiļo būvi, vienlakus paslēpjot ķieģeļus, caurules, sijas un citus izmantotos būvmateriālus.

1547.gada 21.maijā Rīgā izcēlās ugunsgrēks un no degošajām Jaunielas mājām liesmas pārmetās arī uz dievnamu. Nodega Doma tornis un tā brīža ērģeles. Jauno ērģeļu būvi 1601.gadā pabeidza ērģeļu meistars no Lībekas Jakobs Rābs. No Rāba ērģelēm prospektā ir saglabājušies trīs centrālie torņi un kompozīcijas izkārtojums Ērģeļu prospektam bijuši atverami un aizverami slēģi, no kuriem vēl šobaltdien saglabājušās eņģes un auklu trīši. Tolaik prospekts bijis tumši brūns ar zeltījumu, bet skulptūras un maskas - daudzkrāsainasĪpaši uzteicama ir meistaru attieksme pret darbu, jo vissīkākās detaļas ir rūpīgi izstrādātas, lai gan tās atrodas gandrīz 20 m augstumā un no zāles grīdas tikpat kā nav saskatāmas

1707.gada 31.jūlijā Doma ērģelēm trāpīja zibens. Postījumi izrādījās tik ievērojami, ka ērģeles vairs nebija derīgas muzicēšanai. Zibens postījumi kalpoja kā rosinājums ērģeļu pārbūvei, jo, spriežot pēc rakstiskajām liecībām, tie lielākoties bija saistīti ar instrumenta vecumu un slikto kopējo stāvokli. 1709.gada augustā ērģeļu remonts tika pabeigts. Kopumā tas izmaksājis 600 Alberta dālderu. Zibens iznīcināto prospekta kokgriezumu vietā radīja jaunus, krāsojumu pieskaņojot iepriekšējam. Uzstādīja arī jaunas ērģeles.

Nepilnus 20 gadus vēlāk, beidzoties Ziemeļu karam, 1720.-21.gadā Rīgas Domā notika plaši remonta darbi. Apgleznoja balkona margas un rekonstruēja viena rātskunga statueti. Ērģeļu prospektu nokrāsoja zilā krāsā un papildināja ar četriem lieliem izteiksmīgiem kokgriezumiem. Tādējādi prospekts ieguva tik pazīstamo barokālo raksturu. Tomēr sekoja vēl vairāki zibens spērieni, jo tolaik vēl nebija izgudroti zibens novedēji, pa cauro jumtu telpās tecēja ūdens, un Doma ērģeļu stāvoklis strauji pasliktinājās.

Jau 1773.gadā ērģelnieks Leberehts Cimmermanis žēlojās par to, ka instrumentam nepieciešams kapitālais remonts. Tā paša gada 18.martā Rīgā no Halles ieradās ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss, ar kuru noslēdza līgumu par ērģeļu kapitālo remontu. Atlīdzībā viņš saņēma 2000 valsts dālderus. Tolaik ievērojamas pāmaiņas skāra arī ērģeļu prospekta vizuālo tēlu. Tika uzbūvēti simetriski un kompozīcijai pieskaņoti sānu stabuļu torņi, prospekta augšdaļā starp centrālo un malējiem torņiem parādījās divas oberverka piebūves.

Iepriekšejā būvniecības periodā oberverkam pievienotos barokālos prospekta sānu rotājumus noņēma, saīsināja un ievietoja virs spēles galda Jaunās prospekta detaļas nokrāsoja zilos toņos, lai pieskaņotu senākajā noformējumā redzamajam marmorējumam. Darbus Konciuss pabeidza 1776.gadā.. Var uzskatīt, ka Konciuss Rīgas Doma ērģeļu prospektam piešķīra pašreizējo izskatu, jo turpmākās pārbūvēs būtiski neietekmēja tā koptēlu. Proti, gandrīz visas šobrīd redzamās Rīgas Doma ērģeļu prospekta detaļas ir tapušas četru jau minēto būvniecības periodu laikā.

Atzīmējot Rīgas Doma ērģeļu 140gadi kopš atklāšanas koncerta 1884.gada 31.janvārī (pēc vecā stila 19.janvārī), Rīgas Doms aicina "Ciemos pie ērģelēm". Svinības notiks svētdien, 28.janvārī pl. 15.00 - 19.00. Un ciemošanās būs burtiska - pēc noklausīta Latvijas ērģelnieku (kopā 10 dalībnieki) spēlēta īskoncerta katram svinību viesim (klausītājam) būs iespēja uzkāpt ērģeļu luktā, ieraudzīt ikdienā neredzamo, vērot krāšņo ērģeļu prospektu tuvplānā, satikt ērģeļmeistaru un parunāties ar nupat spēlējušiem ērģelniekiem.

Nebeidzamiem pārsteigumiem - apmeklētājs varēs iepazīt prospekta vēsturi, pie precīza Rīgas Doma ērģeļu traktūru atveidojoša maketa izzināt ērģeļu darbības principus, ielūkoties aiz kādām ikdienā slēgtām ērģeļu mājas durvīm, tai skaitā arī motortelpā. Ziemas spelgonī bez lielās svētku tortes - vienkārši pabūt visiem kopā - ērģeļu draugiem, entuziastiem, interesentiem, ģimenēm ar un bez bērniem, skolniekiem, studentiem, vecmāmiņām un jauniešiem, kā arī visiem, kam ceļš ved garām Rīgas Domam - 800 gadus senam dievnamam ar nebeidzamām kultvēstures vērtībām, pārsteigumiem un liecībām.