Apbalvoti taututērpu skates «Mēnesnīca» laureāti

Trešdien noritēja latviešu tautastērpu skate "Mēnesnīcā", godā ceļot tautastērpus no dažādiem gadsimtiem un visiem Latvijas novadiem. Uz Mēness izgaismota 50 metrus gara ceļa devās visu vecumu tautastērpu modeļi, izrādot savus tērpus. Galveno balvu, atbalstītāja "Rimi" sveicienu un 2000 eiro naudas prēmiju saņēma Janta Meža par Kurzemes novada tērpu kolekciju.

Skatē tika pasniegtas divas īpašās balvas - tautas lietišķās mākslas studijai "Dzilna" par studijas dalībnieču tērpu kolekciju "Ceļā uz 1.latviešu dziedāšanas svētkiem" un Maijai Kulakovai par ilggadēju dalību latviešu tautas tērpu skatēs.

Nominācijā "No iepriekšējām paaudzēm saglabātais tērps" godalgota vieta piešķirta Dagnijai Jākobsonei par no iepriekšējām paaudzēm saglabāto Krustpils novada sievas tērpu. Nominācijas "Tautastērps koriem" godalga piešķirta Latvijas Universitātes sieviešu korim "Balta" par Abrenes novada sieviešu tautastērpu, 19.gadsimta pirmā puse.

Nominācijā "Tautastērps deju kolektīviem" 3.vieta piešķirta Ropažu novada Garkalnes pagasta kultūras centra "Berģi" Vidējās paaudzes deju kolektīvam "Madara" par Austrumvidzemes novada, Madonas apriņķa sievas un vīra tērpiem 19.gadsimta vidus līdz 19.gadsimta otrajai puse.

Ar otro vietu godalgots Saldus novada pašvaldības aģentūras "Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs" Deju kolektīvs "Kursa" par Kurzemes, Saldus novada 19.gadsimta vidus tērpiem. Savukārt pirmā vieta piešķirta Dienvidkurzemes novada Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvam "Vērgalīte" par Dienvidkurzemes, Nīcas, 19.gadsimta otrās puses tērpiem.

Nominācijā "Tautastērps folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem" godalgoto vietu saņēma Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis par 19.gadsimta beigu, 20.gadsimta sākuma Nīcas tērpiem. Nominācijā "Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps" trešā vieta piešķirta Jantai Jasjukevičai par Vēlā dzelzs laikmeta, Salaspils novada, Salaspils pagasta tērpu. Otrā vieta piešķirta Antai Strautai par 19.gadsimta vidus Austrumkurzemes tērpu, un biedrībai "Latgales etnogrāfiska vēstniecība" par Latgales-Vidsmuižas meitas tērpu 19.gadsimta pirmajā puse.

Ar pirmo vietu godalgots Eduards Plankājs par 11. līdz 12.gadsimta Talsu novada Laucienas pagasta tērpu, un Austrai Matvejai par 19.gadsimta tautastērpu, Austrumvidzeme, Cesvaine un apkārtnes tērpu.

Nominācijā" Individuālais vai ģimenes pašdarinātais tautastērps" trešo vietu ieņēma Aija Trimdale-Deksne par Vidzemes Raunas draudzes novada aptuveni 19.gadsimta vidus tērpu. Otrā vieta piešķirta Mārai Bičevskai par Kuldīgas novada tautastērpu, kas attiecas uz 19.gadsimta otrās puses. Savukārt ar pirmo vietu godalgota Anta Strauta par Dienvidkurzemes 19.gadsmita vidus tērpu un Melitai Mednei par 19.gadsimta Saldus novada Lutriņu pagasta tērpu.

Nominācijā "Tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības un citas personu grupas darinātais tautastērps" trešā vieta piešķirta Intai Ezerniecei par 19.gadsimta otra puses Vidzemes novada vasaras tērpu. Otro vietu saņēma Marianna Inča par 19.gadsimta otrā puses Piebalgas, Vidzemes novada ziemas tērpu. Ar pirmo vietu godināti SIA "Austras raksti" par Ziemeļlatgales meitas 19.gadsimta tautastērpa atdarinājumu, Rietumvidzemes sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu, Zemgales sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu.

Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998.gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate.

Skates mākslinieciskais vadītājs Agnis Kristvalds, režisore Inese Mičulem, horeogrāfe Liene Grava, grafiskais dizains Agnese Leilande, skaņu režisors Ivars Ozols, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, projekta vadītāja Linda Rubena, tehniskais producents Jānis Liniņš, tehniskais nodrošinājums SIA Full Stage, scenogrāfijas ražotājs SIA GiftArt.

Tautastērpus vērtēja komisija, ko veido Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, latviešu apģērba vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola.