Līgo - tas ir pats enerģētiskākais laiks.
Šos vasaras saulgriežus un Jāņus grupa Tautumeitas pavada, uzstājoties vienā no lielākajiem mūzikas un mākslas notikumiem pasaulē - prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā. Taču katra azotē paņēmusi līdzi saulgriežu laika sajūtu.
Brien pa upi, līdz atrodi kādu sēkli vai akmeni, uz kura atpūsties. Tad lien atkal upē un peldi. Tā svētku lomu gada ritējumā raksturo Tautumeitu līdere Asnate Rancāne. Bet viņas māsa Aurēlija par Tautumeitām saka: "Tā pilnīgi noteikti ir misija — celt tautasdziesmu un vairot pulku, kas grib uzzināt, cik mūsu kultūra ir bagāta, pilna vērtīgu atziņu." Tur saslēdzas manas vērtības, modernās pasaules pieredze un mana gaume, piebilst Asnate. Un tad ir sajūta, ka ir tik skaļa balss, lai to pateiktu visai pasaulei.
"Ja man būtu jāsaka, kas ir mana reliģija, es teiktu — tie ir Jāņi", atklāj Asnate Rancāne. "Es ticu Jāņiem un visiem rituāliem, kas tiek veikti."
Kopā ar vecākiem — folkloristiem Aīdu Rancāni un Andri Kapustu, māsu Aurēliju, domubiedriem no folkloras kopām Grodi un Garataka un draugiem Asnate Jāņus svin saulgriežos — 21. jūnijā — dzimtas mājās Baltinavā. Šogad svinēšana notika jau 18. jūnijā, lai Glastonberijas festivāla dēļ, kurā Jāņu dienās viņas piedalās, māsām svētki neietu secen.
Ar bērnības Jāņiem saistās mistiskas lietas. "Mēs dziedam raganu dziesmas un dzirdam, ka kāds gaudo pretī." Visapkārt tikai mežs un lauki, bet pusotra kilometra attālumā mājelē bez elektrības dzīvo kāda sieviņa. Ļaudis runājuši, ka esot ragana.
Cits gadījums — pēkšņi nekurienē no zila gaisa uzrodas kāds sens vecāku paziņa, kas apceļo Latviju ar riteni un tieši šajā naktī ieradies Skaistā. «Ticēšana brīnumam,» bērnības Jāņu sajūtu raksturo Asnate. Tagad, ar pieauguša cilvēka prātu, brīnums ir dabā, it īpaši saullēktā, viņa saka.