Atjaunoti Liepājas Lutera baznīcas ērģeļu skaņas mehānismi

Kopējā ērģeļu atjaunošanas projektam nepieciešamā summa ir 16 425 eiro. Projektu ar 4000 eiro atbalstījusi Liepājas pilsēta, bet 3600 eiro piesaistīti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu konkursā.

Šie līdzekļi kopā ar koncertos saziedoto naudu jau izlietoti, lai savestu kārtībā skaņas mehānismus un iegādātos tā dēvēto Leslija skaļruni.

Lai varētu pabeigt iecerētos darbus, nepieciešami vēl 7913 eiro, kas tiks izlietoti instrumenta koka daļu restaurācijai, regulārai tehniskai apkopei un apsildes jautājumu risināšanai.

Jau 12.maijā notiks koncerts, kurā sabiedrība varēs iepazīties ar ērģelēm un piedalīties "Hammond" atjaunošanā ar savu ziedojumu, lai varētu pilnībā pabeigt ērģeļu restaurāciju.

Dreģe atgādina, ka "Hammond" ērģeļu vārds ir nozīmīgs zīmols mūziķu pasaulē, jo īpaši džeza un rokmūzikas vidē. Taču Latvijas kultūras vēsturē īpašs ir fakts, ka šī slavenā zīmola elektriskās ērģeles ar speciāli radītu mākslinieka Ādolfa Irbītes dizainu savulaik ražotas arī Rīgā - Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF).

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai trīs šādi pirms Otrā pasaules kara ražotie instrumenti, un viens no tiem ir Liepājas Lutera baznīcas "Hammond", kas pašlaik tiek restaurēts. Ērģeļu atjaunošanu uzņēmies nīderlandiešu restaurators Ganderts de Bo. Viņš īpaši specializējies darbā ar "vintage" instrumentiem un šopavasar jau paguvis veikt nozīmīgus darbus, lai ērģeles atkal skanētu.

Liepājas "Hammond" ir unikāls VEF ražots eksemplārs, ko 1937.gadā Liepājas Lutera baznīcai dāvājis politiķis Kārlis Ulmanis. De Bo norāda, ka Rīgā ražotās ērģeles ir vecākas par citiem instrumentiem, uz kuriem parasti muzicē pasaulē, tādēļ tām ir īpaša vērtība.

Ērģeles jau vairāk nekā 15 gadus nav darba kārtībā, tādēļ 2021.gada nogalē mūzikas producente Dreģe kopā ar ērģelnieku un jauno džeza mūziķu skolotāju Ati Andersonu iniciēja Liepājas "Hammond" atjaunošanas projektu.

Rīgā un Liepājā notika divi koncerti, kuru klausītāji "Hammond" atbalstam saziedoja 912 eiro. Viņu vidū bija arī RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Elektroakustiskās laboratorijas vadītājs, docents Vitālijs Aišpurs, kurš iesaistījās projektā arī kā savas jomas speciālists un vēlāk veica instrumenta stāvokļa izpēti.

Šī gada martā de Bo pabeidza diagnostikas darbus un veica instrumenta skaņu sistēmu atjaunošanu. Meistars restaurējis arī 1960.gados ražotu Leslija skaļruni, kas atceļoja uz Latviju, lai stātos pēckara periodā nozaudēto oriģinālo skandu vietā.

Projekta turpinājumā vēl jārestaurē instrumenta koka daļas, kā arī jānodrošina atbilstošs gaismas un skaņas aprīkojums pie ērģelēm, lai instrumenta lietošana būtu mūziķiem ērta un atbilstu mūsdienu tehniskajām prasībām.

Vienlaikus nepieciešams risināt arī ērģeļu telpas siltuma jautājumu ziemas periodā, kas ir svarīgi, lai uzturētu kārtībā atjaunotos mehānismus.

Tāpat ir uzsāktas sarunas par sadarbību ar Liepājas mūzikas koledžas džeza nodaļu, un plānots, ka topošie mūziķi varēs vingrināties uz oriģinālā "Hammond" instrumenta, kā arī veidot jaunas kompozīcijas un koncertus, kuru centrā būtu VEF ražoto ērģeļu īpašā skaņa, informē Dreģe.

Apkopojot vērtīgus restaurācijas procesā iegūtos materiālus, rasējumus, instrumenta detaļas, aprakstus, fotogrāfijas, Dreģe plāno pēc instrumenta restaurācijas darbu paveikšanas ērģeļu telpā izveidot pastāvīgu ekspozīciju par "Hammond" ērģelēm Latvijā.