Sakarā ar piedzīvoto Bastejkalnā tiks izstrādāti regulējumi ielu muzikantiem

Viņa skaidroja, ka pašlaik ielu muzikantu darbošanās nav noteikta normatīvos. To varot uzskatīt par uzticēšanos ielu muzicētājiem, ka viņi ar savu darbošanos netraucēs sabiedrisko kārtību.

Taču Lieldienu brīvdienās piedzīvotais pasākums Bastejkalnā apliecinot, ka šādam regulējumam ir jābūt, uzskata politiķe.

Situācijas, ka muzicēšana traucē sabiedrisko kārtību, Rīgā notiekot regulāri. Tādos gadījumos iedzīvotāji sūdzas Rīgas Pašvaldības policijai (RPP), kas veic pārrunas ar trokšņotājiem un tie vai nu uzvedas klusāk, vai arī dodas muzicēt uz citurieni.

Rīgas pašvaldība šo jautājumu esot aktualizējusi jau pirms pusotra gada, kad saņemti norādījumi no valsts iestādēm, ka pašvaldībai nepieciešams deleģējums ielu muzikantu darbības regulēšanai.

Kad Rīgas pašvaldība mēģinājusi panākt šī deleģējuma iekļaušanu jaunajā pašvaldību likumā, Saeimas juridiskais birojs norādījis, ka tas neesot nepieciešams, jo jautājums par ielu muzicēšanu iekļaujoties kopējā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Līdz ar to pašvaldībām esot visas tiesības pašām regulēt arī šo jomu.

Ozola uzsvēra, ka jauno noteikumu izstrādē aicinās piedalīties maksimāli plašu iesaistīto personu loku, tostarp RPP, Apkaimju iedzīvotāju centru, kultūras jomas darbiniekus. Plānots analizēt citu Eiropas pašvaldību pieredzi, kur tā esot ļoti atšķirīga - no pilnīgi brīvas, līdz ļoti stingrai.

Ozola cer atrast Rīgai piemērotāko variantu, lai ielu muzicēšana bagātinātu, nevis radītu nepatīkamu iespaidu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Incidents Bastejkalnā, kas vērtējams Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā, ar dārdošas mūzikas atskaņošanu, radīja nepatīkamas izjūtas daudziem rīdziniekiem, uzskata ozola. Viņasprāt, RPP šajā situācijā nerīkojās pietiekami stingri un izlēmīgi.

Kā ziņots, RPP pievērsusi uzmanību vairākām situācijām, kad Lieldienu brīvdienās Rīgas centrā vairākas personas ar skaņu pastiprinošām ierīcēm atskaņojušas krievu mūziku.

Minētā muzicēšana pārsvarā attiecas uz vienu personu - Igaunijas pilsoni -, kurš skaļi atskaņoja mūziku gan Vecrīgā, gan vēlāk Bastejkalnā.

Katrā no gadījumiem policija saņēma izsaukumus un izbrauca uz notikuma vietu. Proti, kamēr muzicēšana norisinājās Vecrīgā, apkārtējo izklaides vietu darbinieki pret to izteica pretenzijas, jo mūzika traucēja iestāžu darbam. Pēc sākotnējā aizrādījuma persona mūziku pagrieza klusāk, bet vēlāk devās prom, pēc kā turpināja spēlēt bungas un atskaņot mūziku Bastejkalnā - tālāk no izklaides vietām. Mūzikas atskaņošana norisinājās gan 7.aprīlī, gan 9.aprīlī, aģentūrai LETA norādīja policijā.

Ņemot vērā, ka izsaukumos iedzīvotāji pauda pretenzijas tieši pret mūzikas izvēli, RPP darbinieki vērtēja arī repertuāru, taču tajā nebija nekā, kas slavinātu agresiju. Tāpat kārtības sargi pārbaudīja, vai uzstāšanās nav iepriekš izsludināta sociālajos tīklos, jo tādā gadījumā pasākums būtu jāsaskaņo, taču patlaban policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas norisinājies zibakcijas veidā - bez iepriekšējas izziņošanas vai reklāmas.

RPP ieskatā būtu nepieciešams regulējums attiecībā uz ielu muzikantu darbību, tādēļ pašlaik tiek lemts, kādā mērā muzicēšanu un mūzikas atskaņošanu uz ielām varētu ierobežot vai licencēt.

Policija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par līdzīgiem gadījumiem, jo krievu estrādes atskaņošana publiskā vietā var tikt klasificēta arī kā pārkāpums, ja piepildās noteikti apstākļi. Piemēram, ja šāda ballīte norisināties 9.maijā, tad to varētu traktēt kā Krievijas agresijas slavināšanu, par ko likumā ir paredzēta atbildība.

Valsts drošības dienestā (VDD) informēja, ka VDD regulāri pārbauda no tiesībaizsardzības iestādēm un iedzīvotājiem saņemtu informāciju par šķietami provokatīvām un pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstām aktivitātēm pilsētvidē, vērtējot aktivitātes un tajās iesaistītās personas atbilstoši savai kompetencei.

"Ņemot vērā dienesta darba specifiku", VDD plašākus komentārus par konkrētiem gadījumiem nesniedza.

Kā liecina pieejamā informācija, Rīgas pašvaldība arī iepriekšējos sasaukumos spriedusi par iespējām regulēt ielu muzikantu darbību. Tika veiktas arī iedzīvotāju aptaujas. Piemēram, 2003.gadā SKDS aptaujā atklājies, ka Vairākums rīdzinieku iestājas pret ielu muzikantu darbības ierobežošanu.

No aptaujātajiem respondentiem 56,3% pauda viedokli, ka ielu muzikantu darbību nevajag nekādi ierobežot. 8,6% aptaujāto domā, ka ielu muzikantu darbību būtu jāreglamentē, ierobežojot muzicēšanas laiku vienā vietā.

Katrs piektais rīdzinieks jeb 20,9% uzskata, ka ielu muzikantu darbība būtu jāreglamentē, nosakot īpašas vietas, kur atļauts muzicēt, bet gandrīz katrs desmitais rīdzinieks jeb 9% uzskata - būtu jāreglamentē, apstiprinot repertuāru.

Savukārt 2005.gadā pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars rosināja veidot speciālu komisiju, kas vērtētu Vecrīgas ielu muzikantu dziesmu repertuāru. Viņaprāt, tas bijis nepieciešams, lai izvairītos no tā, ka Vecrīgu apmeklējošiem ārzemju tūristiem izveidotos nepareizs priekšstats par Latvijas galvaspilsētu.

Taču līdz šim ne komisija, ne normatīvi, kas regulētu ielu muzikantus Rīgā, tā arī nav tapuši.