Lielo Kristapu atklās ar filmām «Nr.105555» un «Svārstības»

Kultūra
VS.LV 19:04, 14.02.2023 0

Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps", kas norisināsies no 23. līdz 26.februārim, atklās ar divu dokumentālo filmu pirmizrādēm - Andreja Verhoustinska filmu "Nr.105555" un Kristīnes Briedes kinolenti "Svārstības".

 

Verhoustinskis ir filmas "Nr.105555" režisors, operators un scenārija autors, un tās tapšanā piedalījusies arī māksliniece Paula Zariņa-Zēmane, skaņu režisors Pēteris Pāss. Trīsdesmit minūtes garā filma tapusi studijā "Centrums", un uz ekrāna redzamo pavada Kaspara Znotiņa balss.

Dzene atzīmē, ka aktieris lasa ieslodzītā "Nr.105555" dienasgrāmatu par piedzīvoto Salaspils nometnē 1944.gadā, un to ilustrē dokumentāls memoriāla vērojums mūsdienās: bērni un pieaugušie memoriālā ierodas pa vienam vai grupās, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas. "Lielajam Kristapam" "Nr. 105555" nominēta kategorijā "Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma".

Savukārt režisores un scenāristes Briedes jaunākās filmas "Svārstības" operators ir Jānis Šēnbergs, komponisti - Sniedze Prauliņa un Rihards Zaļupe, filmas skaņu režisors ir Artis Lūsis, montāžas režisors - Andris Grants. Filmas producentes - Ieva Ūbele un Antra Gaile, filma tapusi, sadarbojoties studijām "Ruckas mākslas fonds" un "Baltic Balkan Productions".

Pēc Dzenes paustā, filma "Svārstības" vēsta, ka Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju, lai gan pirms tam 20 gadu garumā sievietes kalpoja par mācītājām. Daļa garīdznieču nespēj ar to samierināties un emigrē, lai veidotu pilnvērtīgu dzīvi citviet pasaulē, daļa ieņem otršķirīgus amatus Latvijas baznīcas hierarhijā un strādā par sludinātājām un mācītāja pienākumu izpildītājām. Tomēr vairākas teoloģes vairs nav ar mieru stāvēt malā, un Rudīte, Dace un Agrita bruģē ceļu uz nākotni, kurā vieta pie altāra paredzēta arī sievietēm. "Lielajam Kristapam" "Svārstības" nominētas četrās kategorijās: "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais dokumentālās filmas operators" un "Labākais komponists".

"Lielā Kristapa" programmā 25.februārī plkst.10.30 "Splendid Palace" notiks animācijas filmu seanss bērniem, kurā "LMT" piedāvā animācijas seriāla bērniem "Urga, Jo & Po" 1.sērijas pirmizrādi. Tas ir faktos balstīts zinātniskās fantastikas animācijas seriāls pirmsskolas vecuma bērniem, kura idejas, koncepcijas un scenārija autore ir Ilze Lasmane-Brože.

Katra sērija ilgs sešas minūtes, pirmajā sezonā ieplānotas sešas sērijas, un tās studijā "Paēdis.lv" veido mākslinieks, animators un režisors Raitis Kalniņš, mūzikas autore un izpildītāja Sniedze Prauliņa un dziesmu teksta autors Edgars Šubrovskis. Seriāla producentes ir Ilze Lasane-Brože un Kristele Pudāne, skaņu ieraksta režisors ir Artis Lūsis, skaņas miksu veido Nauris Būda, un varoņu balsis pieder Madarai Botmanei, Eduardam Švānam, Jēkabam Reinim, Raitim Kalniņam, Ilzei Lasmanei-Brožei un Mārai Būdai.

Kā atzīmē balvas pārstāve, Urga ir ar vispārcilvēcīgām un nedaudz pārdabiskām spējām apveltīts supersuns, kura misija ir glābt nelaimē nonākušas dzīvnieku mazuļus. Glabšanas misijās Urgai palīdz nezināmas izcelsmes totēmdzīvnieciņi Jo un Po un kaktusiņš Spicais.

"Lielā Kristapa" īsfilmu seansā 25.februārī plkst.18.30 pirmizrādi svinēs Kristinas Martinukas "Augustā". Viņa ir arī scenārija autore, operators - Emins Baltais, montāžas režisore - Olita Varpa, māksliniece - Jevgenija Zimoveca, un kostīmu māksliniece - Iveta Vilne. Filmas grima māksliniece ir Jelena Pidjasa, komponists - Gatis Ziema, un skaņu režisori - Normunds Zalamāns un Jānis Eglītis.

"Augustā" tapusi studijā "Forma Pro Films", un tās galvenā varone Lū sāk savu mīlestības, bēdu un pieņemšanas ceļojumu, jo ir zaudējusi savu līgavaini, bet nav pieņēmusi nāves nosacījumus. "Lielajam Kristapam" "Augustā" nominēta kategorijā "Labākā īsmetrāžas spēlfilma".

No 21.februāra līdz 28.februārim "Lielajam Kristapam" veltīta programma visā pasaulē būs skatāma vietnē "filmas.lv". Tajā būs trīs programmas: "Lielā Kristapa" 2021.gada laureātu filmas, "Lielā Kristapa" Mūža balvas laureāta, kinodramaturga Alvja Lapiņa filmu retrospekcija un "In Memoriam" Rolanda Kalniņa filmu retrospekcija.

Līdz 24.februāra plkst.23:59 sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv" turpinās balsojums par "Lielā Kristapa" filmām. Visvairāk balsu saņēmušais kinodarbs saņems skatītāju balvu. Uz Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" skatītāju simpātiju balvu šogad pretendē 24 filmas, kas nominētas "Lielā Kristapa" balvai filmu kategorijās.

"Lielā Kristapa" noslēguma ceremonija notiks 26.februārī, tiešraidē to translēs "Lsm.lv" un Latvijas Televīzija. Tiešraidi no plkst.19 demonstrēs "Lsm.lv", savukārt otro daļu - no plkst.21:05 - gan "Lsm.lv", gan LTV1.

Šogad "Lielajam Kristapam" nominētās vērtēs starptautiska žūrija: režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas "FIPRESCI" biedre Kristīne Simsone un goda locekle, aktrise Laila Robiņa.

Nacionālo Kino balvu "Lielais Kristaps" rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Kultūras ministriju.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Veselība Kas jums jāzina, ja ir aizdomas par artrītu (+VIDEO)

Tā ir locītavu iekaisuma slimība, kas izraisa sāpes, pietūkumu un kustību ierobežojumus.

Sabiedrība 2026. gadā mākslīgais intelekts lems, ko darīt ar latviešiem (+VIDEO)

Uzmanība jāpievērš datu kvalitātei un pārvaldībai.

Sabiedrība Saeimā spriedīs par ieroču apriti Latvijā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē otrdien, 12.novembrī, paredzēts spriest par ieroču apriti Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Sabiedrība Nesavāc parakstus tautas nobalsošanas sarīkošanai par Saeimas atlaišanu

Par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu, viena gada laikā ir parakstījušies 39 230 Latvijas pilsoņi, kas nozīmē, ka nobalsošana jeb referendums par šo jautājumu netiks rīkots, liecina paziņojums Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.