Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) dibināšanas gadadienā, 2.februārī, no plkst.10 līdz 15 Bonaventuras muižas zālē notiks muzeja gadskārtējā konference, kurā stāstīs par aktualitātēm muzeja pētnieciskajā darbā, informēja muzeja pārstāve Līga Rimšēviča.
Viņa norāda, ka pēc muzeja direktores Zandas Ķergalves ievadvārdiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhitekta palīgs Jānis Zemgus Jātnieks referātā "Moderna etnogrāfiskā ekspedīcija: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pieredze Augšzemes izpētē" stāstīs par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieku pieredzi divās ekspedīcijās, kas tika rīkotas ar mērķi apzināt un dokumentēt tautas celtniecības piemērus Augšzemē, kā arī meklētas ēkas, kuras būtu iespējams pārvest vai rekonstruēt muzeja ekspozīcijā.
Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras doktors Ilmārs Dirveiks referātā ""Streinvēveru" dzīvojamā māja - jautājumi un atbildes" iepazīstinās ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijas "Vēveri" 19.gadsimta vidū celto eksponātēku, kas līdz šim nebija detalizēti pētīta.
Krāšņu meistars Mārtiņš Varbūts savā priekšlasījumā "19.gadsimta maizes ceptuves krāsns un citi atklājumi Jelgavā, Vecpilsētas ielā 2" dalīsies pieredzē par Jelgavas vecpilsētas 18.gadsimta beigu un 19.gadsimta sākuma dzīvojamajās koka ēkās - Vecpilsētas ielā 2 un divu tai blakus esošo celtņu Jāņa Asara ielā, izpētes laikā atklāto.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks Rūdolfs Brūzis savā referātā "Arheoloģiskās liecības par durvīm Ziemeļkurzemē" analizēs ziņas par arheoloģiski pētītajās Ziemeļkurzemes senvietās atsegto celtņu durvīm. Aptvertas ziņas par 13. līdz 19.gadsimta būvju durvīm, kas izpētītas Talsu pilskalnā, Dzirciema "Bisnieku" viensētā, Nurmuižas un Durbes muižā, kā arī Tukuma pilsētā. Tiks sniegta informācija par dažādu funkciju un hronoloģijas būvju - zemnieku dzīvojamo ēku, ēberģu, kungu māju, riju, staļļu-vāgūžu un pagrabu - durvīm, to veidiem, kā arī būvkalumiem.
Vēstures doktora Armanda Vijupa referāts "Uzraksti uz 18. līdz 19.gadsimta Kurzemes sudraba saktām" veltīts etnogrāfiskā materiāla lielajām sudraba saktām, to reversā iegravētajiem uzrakstiem. Sākot ar 18.gadsimta otro pusi iespējams izsekot tradīcijai, kas ļauj tās uzlūkot par derību saktām, līgavaiņa īpašām dāvanām līgavām. Uzrakstu analīze atspoguļo stabilu tradīciju, kas veidojās 18.gadsimta pašās beigās un saglabājās līdz 19.gadsimta vidum, parādot saderināšanās tradīcijas un dzimumu lomu tajās, saglabājot jaunā pāra vārdus.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone priekšlasījumā "Darbs pie Eleonorvilas ekspozīcijas pilnveides" informēs par to, kā pēdējos gados kapelas interjers ir papildināts ar etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās Latgalē iegūtām katoļu dievnamu tekstilijām. Nozīmīgu ieguvumu muzejs saņēma 2022.gadā, kad Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas priesteris Viktors Naglis atdāvināja Kristus gravīru, kas kādreiz rotāja kapellas interjeru, bijušā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā ir vairāk nekā divdesmit dažādas funkcionalitātes kultūrvēsturiskie akmeņi - bļodakmeņi, krustakmeņi, verstu stabi. Šī ir lielākā un daudzveidīgākā šāda veida kolekcija atmiņas institūcijās Latvijā. Lai gan kultūrvēsturiskie akmeņi krājumā pieņemti lielākoties 20.gadsimta 30. un 70.gados, zināšanas par tiem joprojām ir visai ierobežotas.
Muzeja pārstāve uzsver, ka laukakmeņi ir komplicēts vēstures avots, jo prasa gan specifiskas izpētes metodes datu ieguvei, gan īpašus apstākļus to saglabāšanai. Par to stāstīs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma glabātāja Gundega Skagale un muzeja Restaurācijas departamenta vadītāja Ieva Jekševica referātā "Kultūrvēsturiskie akmeņi LEBM krājumā: izpētes, interpretācijas un saglabāšanas problemātika".
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Spīča savā priekšlasījumā "Mūzikas instrumentu kolekcijas komplektēšana: Muzeja jaunieguvumi meistara Eduarda Krauksta instrumenti" stāstīs par to, kā muzejs gatavojas uzņemt savā krājumā Eduarda Krauksta darinātos mūzikas instrumentus. Jauniegūtajā krājumā, kas drīzumā tiks pārņemts no Rīgas Latviešu biedrības, ir arī viens no 21.gadsimta interesantākajiem kokļu mūzikas instrumentu atradumiem - dižkokle. Dižkokle, dižkaukle jeb bāgs ir termini, kādos tās Krauksts ir saucis šo instrumentu, kas ir Baltijā un iespējams arī pasaulē lielākā kokle.
Gadskārtējo konferenci noslēgs muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais ar referātu -atskaiti "Materiālas kultūras mantojuma saglabāšana 2022.gadā Brīvdabas muzejā".