Gliemežu cīņā uzvar lielais gludgliemezis

Lielais gludgliemezis dzīvo uz augsnes un tās virsējā kārtā. Čaula tam ir gluda, spīdīga, gandrīz caurspīdīga, silti brūnā krāsā. Tās augstums ir 6,2-7,5 milimetri (mm), platums - 2,8-3,2 mm. Lielais gludgliemezis ir kalcifīla suga, sastopama mitros biotopos - pārsvarā palienēs, ūdenstilpju krastos, zāļu purvos, pļavās, dažreiz arī mitros mežos.

Šo gludgliemezi par lielo sauc tādēļ, ka Latvijā dzīvo vēl divas gludgliemežu sugas: parastais gludgliemezis (Cochlicopa lubrica) un mazais gludgliemezis (Cochlicopa lubricella), kuru pārstāvji ir līdzīgi, bet izmēros vēl mazāki. Lielais gludgliemezis izplatīts visā Latvijā, bet reti. Tā atradnes izolētas cita no citas, migrācijas notiek galvenokārt ar palu ūdeņiem. Kopumā sugas areāls pasaulē ir visa Eiropa.

Kā skaidro gliemežu pētnieki Mudīte un Māris Rudzīši, šī suga dod iespēju pievērst uzmanību tās evolūcijai dažu tūkstošu gadu senā vēsturē. Subfosilas lielā gludgliemeža čaulas atrastas arheoloģiskajos izrakumos Riņņukalnā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Riņņukalns ir unikāls ar to, ka tajā atklāts Austrumbaltijā vienīgais akmens laikmeta slānis, kurš veidojies no pārtikas pārpalikumiem - saldūdens gliemeņu vākiem, zivju asakām, dzīvnieku kauliem, tas ir vairāk nekā metru biezs un datēts ar 3400-2900.gadu pirms mūsu ēras.

Riņņukalnā ir daudz gliemeņu čaulu, kas, pakāpeniski sadēdējot, ilgstoši nodrošinājušas lokāli kaļķainu vidi. Atbrīvojies kalcija karbonāts devis iespēju saglabāties arī sīkajām gliemežu čaulām, kuras parasti izšķīst skābā augsnē. Kā skaidro Malakologu biedrībā, 5000 gadu sugu evolūcijā ir mazs laika sprīdis, tādēļ subfosilo čaulu sugu noteikšanā varēja izmantot mūsdienu noteicējus un mūsdienu etalonus. Sugu kā Bulimus nitens aprakstījis Meinrads Taurers fon Gallenšteins 1848.gadā, tātad sugas noteikšanas pazīmes ir 175 gadus senas, un tās vēl joprojām izmanto, bet jaunas sugas rašanās parasti notiek daudzu gadu tūkstošu laikā.

Galvenais drauds mūsdienās lielajam gludgliemezim ir cilvēku saimnieciskā darbība, kas likvidē vai degradē dabiskos biotopus. Suga ir kritiski apdraudēta Austrijā, Šveicē, Vācijā. Tādēļ tā iekļauta Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības aizsargājamo sugu saraksta LC jeb zema riska kategorijā.

Kā skaidro Rudzīši, šajā sarakstā iekļauj sugas, kas izvērtētas pēc visiem apdraudēto sugu kritērijiem, un atzīts, ka to stāvoklis nav būtiski apdraudēts. Tajā pašā laikā tās tomēr tiek paturētas uzmanības lokā, jo, krasi mainoties vides apstākļiem un samazinoties piemēroto biotopu platībām, tās varētu kļūt apdraudētas. Latvijas Malakologu biedrība 2018.gadā sagatavoja un publicēja atjaunotu aizsargājamo gliemju sugu sarakstu atbilstoši Latvijas Sarkanās grāmatas kategorijām. Lielais gludgliemezis iekļauts trešajā kategorijā - reta suga.

Vēl viens no iemesliem, kāpēc gada glieža titulam izvirzīta šī suga, ir piesaistīt uzmanību apstāklim, ka par izmēros nelielajām sugām zinātniekiem ir tik maz informācijas, tomēr arī tās var būt apdraudētas, un tad tās ir jāaizsargā. Gludgliemežus un citus sīkos zemsedzes gliemezīšus var atrast, tikai rūpīgi sijājot augsnes virskārtu, tos parasti nepamana nejauši. Tādēļ arī pētīt to dzīvesveidu ir diezgan sarežģīti. Par augsnes virskārtas gliemežu sugām vienmēr ir mazāk informācijas nekā par izmēros lielākiem dzīvniekiem.