Teju 20% Latvijas iedzīvotāju uzskata – savvaļas dzīvnieka mazuli var izaudzināt par mājdzīvnieku, līdzīgi kā suni vai kaķi, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) kampaņā “Neizdzēs dzīvību!” pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Ik gadu, bet jo īpaši pavasaros, kad lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku dzimst mazuļi, nozares speciālisti un veterinārārsti saņem daudz telefona zvanu, ka cilvēki sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem un ir apmulsuši, ko darīt, kāpēc mazulis ir mežā viens, kur ir viņa vecāki, varbūt viņš ir bārenis, kur vērsties pēc palīdzības, atzīst DAP. Pērn notikums ar diviem pie cilvēka pieradinātiem un vēlāk mežā pamestiem lāčiem spilgti iezīmēja situāciju, ka, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēki pilnībā neizvērtē situāciju, rīkojas impulsīvi, tiem nav zināšanu un spējas paredzēt savas darbības sekas.
“Pie cilvēka audzis un aprūpēts savvaļas dzīvnieka mazulis ir pieradis sajust savā tuvumā cilvēku, tas nebaidās, gluži pretēji – nāk cilvēkam klāt, jo ir pieradis tikt barots, tāpēc neprot un pat nemēģina barību meklēt kā viņa savvaļas sugas brāļi. Lielākā daļa pie cilvēka izaudzināto savvaļas dzīvnieku mazuļu pieauguši kļūst pret cilvēku agresīvi, jo viņos mostas instinkti, kas nav savienojami ar dzīvi pie cilvēka, piemēram, dzīvnieks sāk izjust stresu cilvēka klātbūtnē, demolē cilvēka mājokli, tā apdraudēdams sevi un radot cilvēka nepatiku un vēlmi no dzīvnieka atbrīvoties. Cilvēkam jāapzinās, ka savvaļas dzīvnieks nekad nekļūs par mājdzīvnieku! Ja tomēr cilvēks to mēģina, tiek izaudzināts nedz savvaļai, nedz arī nebrīvei piemērots dzīvnieks,” saka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Lange atgādina, ka teju 95 % gadījumu cilvēkam nav jāiejaucas nedz roņu, nedz putnu, nedz citu savvaļas dzīvnieku dzīvēs. Un tikai tad, ja dzīvnieks vai tā mazulis ir manāmi savainots, vairākas dienas guļ vienā un tajā pašā vietā nekustīgs, ir jāmeklē palīdzība. Ja nepieciešams padoms vai atbildes uz jautājumiem, sastopot savvaļas dzīvnieku, aicinām sazināties ar pārvaldes speciālistiem pa tālruni 27313200 un saņemt konsultāciju par atbilstošu rīcību konkrētajā situācijā.
Sastapties ar savvaļas dzīvniekiem var ne tikai dabā, bet arī pilsētvidē, kur dzīvnieki novērtē pilsētvides sniegtās ērtības – salīdzinoši viegli pieejamo pārtiku atkritumu novietnēs, putnu un dzīvnieku barotavās utt. Analizējot šī brīža situāciju un likumdošanā iestrādāto atbildību sadalījumu starp dažādām iestādēm, pārvalde ir secinājusi, ka nepieciešami sistēmiski uzlabojumi, lai vienkāršotu gan atbildīgo institūciju sadarbību, gan arī atvieglotu sabiedrībai iespējas konsultēties vai ziņot par bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem savvaļas dzīvniekiem.
Šā gada laikā pārvalde jau vairākkārt rīkojusi tikšanos ar iesaistītajām pusēm – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Iekšlietu un Zemkopības ministriju (ZM), Valsts meža dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Ornitoloģijas un Latvijas Veterinārārstu biedrībām, Latvijas Dabas fondu, Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, nodibinājumu “dzivniekupolicija.lv”, dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”, biedrību “Dzīvnieku pansiju Ulubele” un “Drauga spārnu”, SIA “Labākajiem draugiem” un Latvijas lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti -, kopīgi analizējot vājās vietas sistēmā un nepieciešamos uzlabojumus.
Secinājumus priekšlikumu veidā apkopos un iesniegs VARAM un ZM izvērtēšanai.