Lai pasargātu sevi, regulāri jāpievērš uzmanība drošības pasākumiem.
Kā liecina Latvijā veiktās aptaujas rezultāti, gandrīz pusei jeb 45% valsts mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nācies piedzīvot krāpnieku uzbrukumus, savukārt 41% no šiem uzņēmumiem norādījuši, ka aizvadītā gada laikā nav saskārušies ar krāpniecību. Visbiežāk izmantotie krāpniecības paņēmieni, vēršoties pret uzņēmumiem, ir pikšķerēšanas e-pasti, kā arī krāpnieciski zvani un īsziņas.
"Lai gan tieši pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas gadījumu apmērs nav būtiski pieaudzis, krāpniecības riskam īpaši pakļautas ir personas, kurām ir piešķirta piekļuve uzņēmuma kontiem. Izpaužot internetbankas pieejas datus, krāpnieks maksājumus var veikt gan no privātpersonas, gan saistītā uzņēmuma kontiem atbilstoši piešķirto tiesību apjomam," skaidro Marija Celma, krāpšanas novēršanas eksperte.
31% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju norādījuši, ka krāpniecības veids, ar ko viņi ir saskārušies pēdējā gada laikā, ir pikšķerēšanas e-pasti. 22% respondentu saskārušies ar viltotiem zvaniem un īsziņām, 10% ar viltus "tirgotāju" (sadarbības partneru) darbībām, savukārt 8% saņēmuši viltus rēķinus. Ar krāpniecību gada laikā nav saskārušies 41% Latvijas MVU.
Lai pasargātu sevi, gan pašiem mazākajiem, gan lielajiem uzņēmumiem ir regulāri jāpievērš uzmanība drošības pasākumiem un darbinieku izglītošanai, lai maksimāli izvairītos no ļaundaru shēmām. "Pat tad, ja šķiet, ka uzņēmums ir ļoti neliels un risks saskarties ar krāpniekiem ir zems, noteikti nevajadzētu atstāt novārtā iekšējos drošības pasākumus un regulāri atjaunot zināšanas par krāpnieku darbībām. Veiktajā aptaujā liela daļa jeb 36% respondentu bija mazi uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz deviņus cilvēkus, un, kā redzams - arī tik nelielus uzņēmējus sasniedz krāpnieku darbības. Tādēļ iespēju robežās aicinām ikvienu uzņēmumu rūpēties par savu drošību un neļaut krāpniekiem sasniegt vēlamo mērķi," uzsver M. Celma.
Eksperte iesaka izstrādāt uzņēmuma iekšējo drošības politiku, nodrošināt labu iekšējo drošības sistēmu uzraudzību, veidot regulāras darbinieku apmācības, lai nodrošinātu pietiekamas zināšanas krāpniecības atpazīšanā un informētu par pareizo rīcību krāpniecības gadījumā. Tāpat ieteicams pārskatīt internetbankas lietotāju tiesības, jo var būt situācijas, kad internetbankas lietotājiem piešķirtie darījumu limiti ir lielāki nekā nepieciešams - tos attiecīgi pielāgojot iespējams mazināt krāpniecības rezultātā radīto zaudējumu risku.