Muita liegusi robežas šķērsotāja mēģinājumu ievest 37 286 eiro skaidrā naudā

Kriminālziņas
LETA 12:41, 16.10.2023 0

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, novērsušas kāda robežas šķērsotāja mēģinājumu nedeklarējot ievest skaidru naudu 37 286 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

 
Foto: VID

Nedeklarētā skaidrā nauda bija paslēpta transportlīdzeklī, un to palīdzēja atrast muitas darba suns.

Pagājušajā nedēļā, 12.oktobrī, Pāternieku muitas kontroles punktā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis, kuru vadīja kāds Moldovas pilsonis. Muitas amatpersonas veica mikroautobusa kontroli, un tajā piedalījās arī kinologs ar skaidras naudas meklēšanai apmācītu darba suni.

Sākot pārbaudi, muitas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam jautāja, vai viņš pārvieto deklarējamas preces vai skaidru naudu vairāk nekā 10 000 eiro vērtībā. Personas atbilde bija noliedzoša, tomēr darba suņa reakcija kontroles laikā liecināja par pretējo.

Veicot padziļināto kontroli, muitnieki konstatēja, ka starp mikroautobusa priekšējiem sēdekļiem un zem ledusskapja paslēpts liels daudzums banknošu - ASV dolāri, eiro un Krievijas rubļi. Kontroles rezultātā muitas amatpersonas noskaidroja, ka persona mēģinājusi pāri robežai pārvietot nedeklarētu skaidru naudu 37 286 eiro vērtībā.

Tādējādi VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē sākts kriminālprocess par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā, nedeklarēšanu. Piektdien, 13.oktobrī, kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

2023.gada deviņos mēnešos VID Muitas pārvaldes amatpersonas uz valsts robežas konstatējušas 66 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumus, kopējai nedeklarētajai summai pārsniedzot 1,27 miljonus eiro.

Šķērsojot Latvijas valsts robežu (gan iebraucot, gan izbraucot) vietās, kur tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, jebkurai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, kuras summa ir 10 000 eiro vai vairāk. Fiziskajai personai rakstveidā jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu un, šķērsojot valsts ārējo robežu, tā jāiesniedz muitas amatpersonai.

Par skaidras naudas nedeklarēšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, ja naudas summa, ko ir pienākums deklarēt, nepārsniedz 50 valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2023.gadā - 31 000 eiro). Par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu līdz 20% apmēram no summas, kuru ir pienākums deklarēt.

Par skaidras naudas nedeklarēšanu lielos apmēros - no 50 noteikto minimālo mēnešalgu kopsummas - ir paredzēta kriminālatbildība. Atbilstoši Krimināllikumam par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegts izvest uz minētajām valstīm jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valūtā denominētas banknotes. Aizliegumu nepiemēro, ja skaidra nauda samērīgā apmērā tiek izvesta tikai personīgo ceļojuma vajadzību nodrošināšanai vai diplomātisku vajadzību nodrošināšanai. Izmantošanai komerciālos nolūkos vai nodošanai citām personām Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valūtu banknotes izvest ir aizliegts.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Jeļena Kreile pārsūdzējusi viņai piespriesto trīs gadu cietumsodu

Jeļena Kreile pārsūdzējusi pirmās instances tiesas piespriesto trīs gadu cietumsodu par Krievijas simboliku un citu karu slavinošu simbolu izvietošanu savas dzīvesvietas logos, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas pilsētas tiesā.

Kriminālziņas FBK: Volkova piekaušanu pasūtījis bijušais Jukos viceprezidents Ņevzļins

Cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku ceturtdien skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi uzņēmēja, naftas kompānijas "Jukos" bijušā vadības pārstāvja Leonīda Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kriminālziņas No divām sievietēm Latgalē viltus policijas darbinieki izkrāpj 17 500 eiro

Šomēnes likumsargiem ziņots par diviem gadījumiem Latgalē, kad viltus policisti sievietēm izkrāpuši kopumā 17 525 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

Kriminālziņas Kāpēc Latvijā tik bieži notiek autoavārijas, lēš eksperti (+VIDEO)

Autovadītāji mēdz neatbilstoši novērtēt situāciju vai pārvērtēt savas spējas.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.