Bunkus slepkavības lietā apsūdzētie piesaka noraidījumu virsprokukuroram

Noraidījums pamatots ar to, ka ka virsprokurors sniedzis interviju žurnālam "Klubs", it kā pārkāpjot apsūdzēto nevainīguma prezumpciju, un līdz ar to apsūdzētajiem esot pamats domāt, ka virsprokurors nav objektīvs.

Pret lūgumu iestājās pats Meisters, kā arī noslepkavotā Bunkus ģimenes aizstāvji.

Tiesa savu lēmumu paziņos plkst.13.20.

Otrdien notiekošajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā apsūdzētie piedalās klātienē. Tiesas zālē ir vismaz desmit Valsts policijas darbinieku.

Policija lietu prokuratūrai nodeva pērn novembra beigās pret četrām personām - trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs - par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira - šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Nesen Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kurā sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Pērnā gada oktobrī Uļmans vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.

LTV raidījums "de facto" vēsta, ka Uļmanam kā uzņēmuma SIA "Rego Trade" bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret Bunkus kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 tūkstoši eiro izpildītājam netika samaksāti.

Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Prokurors līdz šim nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.