KNAB: Rīgas satiksmes lietā neizdevās identificēt kukuļu gala saņēmējus

LETA jau rakstīja, ka kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. Jau iepriekš izskanējis, ka saskaņā ar likumsargu aizdomām par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāti vidēji 5-7%, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Likumsargiem sākotnēji bija aizdomas, ka transportlīdzekļu iepirkuma līgumi sadārdzināti par miljoniem eiro. Trolejbusu piegādes līgums sadārdzināts par vismaz par 6,5 miljoniem eiro, autobusu līgums sadārdzināts par vismaz 4,9 miljoniem eiro, bet tramvaju iegādes līgums - par vismaz 3,1 miljonu eiro, liecina KNAB lēmums.

Tajā teikts, ka kriminālprocesā sākotnēji iegūtā informācija norādīja uz reālu iespēju, ka notika kukuļdošana un kukuļņemšana, sadārdzinot iepirkumus un vēlāk sadārdzinājuma daļu iegūstot atpakaļ kā kukuļa maksājumus, tostarp veicot arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.

KNAB bija aizdomas, ka par nepieciešamajām darbībām vienojās Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgās amatpersonas, ar "Rīgas satiksmi" saistītu uzņēmumu pārstāvji, kā arī Čehijas un Polijas uzņēmumu amatpersonas.

Starptautiskās sadarbības rezultātā identificēti konti Ķīnas Tautas Republikā un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašajā administratīvajā apgabalā, uz kuriem tika pārskaitītas, visticamāk, kukuļos maksātās naudas summas. Saistībā ar nepieciešamību noskaidrot finanšu līdzekļu plūsmu tika nosūtīti vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi.

Šogad martā birojā saņemta Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā apgabala kompetentas iestādes atbilde uz biroja tiesiskās palīdzības lūgumu. Lai arī Honkongas īpašā administratīvā apgabala kompetentā iestāde uzskata, ka lūgums ir izpildīts, atbilde ir formāla un netika saņemta visa tiesiskās palīdzības lūgumā pieprasīta informācija.

Atbilde no Ķīnas Tautas Republikas uz 2021.gada tiesiskās palīdzības lūgumiem nav saņemta, un, ņemot vērā šogad martā birojā saņemtajā atbildē norādīto, ka lūgums ir izpildīts, ir izsmelti visi starptautiskās sadarbības mehānismi nepieciešamās informācijas iegūšanai.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi, kas ārpus saprātīgām šaubām norādītu uz inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu no aizdomās turēto personu puses, turklāt finanšu izmeklēšanā neizdevās identificēt, kuras amatpersonas ir kukuļu gala saņēmēji, kādā tieši veidā kukuļi nonākuši līdz to saņēmējiem, un kādas personas atbalstīja noziedzīgi iegūto līdzekļu finanšu plūsmas izveidi.

Tāpat nebija iespējams konstatēt naudas līdzekļu legalizācijā izmantojamus uzņēmumus un arī tās veikšanā iesaistītās personas, kuras, visticamāk, dažādās pakāpēs bija iesaistītas noziedzīgi iegūto līdzekļu shēmu izveidē, finanšu plūsmas organizēšanā, uzturēšanā, kā arī nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā.

Jau ziņots, ka KNAB šonedēļ pēc vairāku gadu izmeklēšanas nolēmis izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu.

Šajā lietā bija iesaistīts bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons, uzņēmējs Edgars Teterovskis, viņa dzīvesbiedre un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīna Kokina.

Lietā bija iesaistīti arī ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks un bijušais "Rīgas satiksme" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, taču viņi jau devušies mūžībā.

Aizturēšanas un apcietināšanas šajā lietā norisinājās 2018.gada nogalē. Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs bija 870 000 eiro.

Neraugoties uz minēto pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija kalpojusi par pamatu četru citu KNAB kriminālprocesu uzsākšanai, no kuriem trīs noslēgušies ar ierosinājumiem sākt kriminālvajāšanu. Tāpat KNAB iegūto informāciju pārsūtījis atbilstoši kompetencei izvērtēšanai Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Eiropas Prokuratūrai un Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai.

Neatkarīgi no KNAB pieņemtā lēmuma Polijas Pretkorupcijas dienests aizvien veicot izmeklēšanu savā sāktajā kriminālprocesā.