Bijušo VDK darbinieku tiesā par uzkūdīšanu izpaust informāciju

Raidījums vēsta, ka nav iegūti pierādījumi, ka Strautmanis būtu spiegojis Krievijas interesēs, tāpēc viņam apsūdzība izvirzīta pēc citiem pantiem.

"De facto" akcentē, ka Ādamsona skandālā līdz šim vairāk otrajā plānā palikuši citi divi bijušie Drošības policijas (Valsts drošības dienesta iepriekšējais nosaukums) darbinieki. Viens ir Strautmanis, kurš padomju laikā bija VDK izmeklētājs, otrs ir Artūrs Šmaukstelis, kurš strādājis arī par pašvaldības policistu un īsu brīdi bija pat deputāta Ādamsona palīgs Saeimā.

Gan Strautmanis, gan Šmaukstelis piegādājuši Ādamsonam dažādas ziņas, norāda raidījums.

Ādamsons tiesā klāstīja, ka Šmaukstelis viņam nodevis informāciju kā Saeimas deputātam, lai Ādamsons varētu rakstīt dažādus pieprasījumus. Savukārt Strautmanis esot Ādamsonam gatavojis informāciju par organizēto noziedzību, bet reiz arī lūdzis palīdzību atrisināt problēmas ar gaļas produkcijas tranzītu caur Krieviju.

Izmeklēšanā nepierādīja ne Strautmaņa, ne Šmauksteļa iesaisti spiegošanā, proti, apzinātā ziņu nodošanā Silonovam vai Krievijas specdienestam.

"Attiecībā pret Strautmani kriminālprocess turpinās citās apsūdzībās. Pret Šmauksteli process ir noslēdzies. Šmauksteļa kungs tika atzīts arī par vainīgu slepenas informācijas izpaušanā un neizpaužamu ziņu izpaušanā. Tās arī bija šīs ziņas, kuras tika nodotas Ādamsonam un tālāk tika nododas Silonovam," raidījumam stāsta lietas prokurors Juris Ločmelis.

Ločmelis atklājis, ka Strautmanim inkriminētajā apsūdzībā par uzkūdīšanā izpaust neizpaužamas ziņas kopumā fiksēti 10 noziedzīgi nodarījumi laika posmā no 2015.-2018.gadam.

Bijušos drošības iestāžu virsnieku Strautmani apsūdz arī pēc šaujamieroču glabāšanas panta. Kā apgalvo viņa advokāts, savulaik ieroci par labu darbu Drošības policijā viņam uzdāvinājis iekšlietu ministrs. Un tagad esot diskusija, vai tas ir attiecīgi reģistrēts.

Raidījumam "De facto" zināms, ka 1994.gadā ierocis Strautmanim uzdāvināts ar toreizējā iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona rīkojumu.

Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021.gada vasarā. Tobrīd viņš bija Saeimas deputāts un pārstāvēja partiju "Saskaņa", taču pēc aizturēšanas pameta partiju un nestartēja 14.Saeimas vēlēšanās.

Iepriekš lietā tika nomainīts referējošais tiesnesis, jo tiesnesis Zigmunds Dundurs tika pārcelts darbā Rīgas apgabaltiesā. Tagad lietu skata tiesnesis Erlens Ernstsons.

Prokuratūrā iepriekš informēja, ka Ādamsons tiek apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Lietā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs, kurš ir izbijis VDK darbinieks.