Pasludinās spriedumu lietā par liegumu kandidēt uz tiesneša amatu

Pieteikuma iesniedzējs vēlas kandidēt uz tiesneša amatu, taču saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs to darīt, jo pirms vairākiem gadiem viņš tika saukts pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret viņu tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums nav samērīgs, jo tas esot balstīts uz nepamatotu priekšstatu, ka persona, kas reiz izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nespēj mainīties. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtu un citu cilvēku tiesības, nodrošinot, ka par tiesnešiem kļūst personas ar augstu morālo stāju, kā arī veicinot sabiedrības uzticību pret tiesu varu. Taču šos mērķus varot sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Tiesa ir lūgta izvērtēt likuma par tiesu varu 55.panta 3.punkta atbilstību Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam.

Likums par tiesu varu 55.panta 3.punkts paredz, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Satversmes 101.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Savukārt 106.panta pirmais teikums, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Pēc iesniedzēja domām, apstrīdētajā normā minēto personu tiesības kandidēt uz tiesneša amatu esot iespējams regulēt atšķirīgi, ņemot vērā personas vainas formu, noziedzīgā nodarījuma smagumu un laiku, kas pagājis kopš tā izdarīšanas, vai paredzēt katra kandidāta individuālu izvērtējumu. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet varot pat kaitēt tās interesēm, jo atsevišķos gadījumos šī aizlieguma dēļ par tiesnešiem nevarot kļūt kvalificēti un kompetenti juristi.