Apelācijas instance nākamnedēļ skatīs vienu no digitālās TV krimināllietām

Tiesas sēde ieplānota14.decembrī plkst.10.

Jau vēstīts, ka protestu par pirmās instances spriedumu iesniedza prokurors Monvīds Zelčs. Ar pirmās instances spriedumu tika attaisnoti visi apsūdzētie.

Protests iesniegts, jo, iepazīstoties ar minēto tiesas spriedumu, tika konstatēts, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kā arī pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma.

Tiesa nav vērtējusi valsts apsūdzības pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā un nav arī motivēti tos noraidījusi.

Nevērtējot pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā, tiesa nav izpratusi apsūdzēto realizētās noziedzīgās shēmas būtību. Vienlaikus tā netieši atzinusi par leģitīmu, ka konkurss par zemes ciparu televīzijas apraides nodrošinātāju slēpti tika rīkots viena komersanta interesēs.

Apsūdzībās norādītās apsūdzēto darbības un iesniegtos pierādījumus tiesa vērtējusi izolēti un fragmentāri, nevērtējot tos kopumā un savstarpējā saistībā. Tiesa arī nepamatoti apšaubījusi lietā veiktās ekspertu komisijas ekspertīzes atzinumu par noslēgtajiem darījumiem un tajos ietverto saistību pamatotību, kā arī nekritiski vērtējusi pašu apsūdzēto un atsevišķu liecinieku liecības, piešķirot tām lielāku ticamību, nekā citiem pierādījumiem.

Tādējādi tiesa nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, to skaitā, ka apsūdzētie nav rīkojušies organizēti, ar nodomu prettiesiski iesaistīt projektā un līgumattiecībās SIA "SIA Hannu Digital", ka minētā SIA projektā tikusi iesaistīta pamatoti, ka apsūdzētie nav pielietojuši viltu un ļaunprātīgi izmantojuši SIA "Tet" pārvaldes institūciju pārstāvju uzticēšanos, kā arī ar apsūdzēto darbībām nav nodarīti zaudējumi.

Valsts apsūdzības ieskatā, Ekonomisko lietu tiesas (ELT) spriedums ir atceļams un, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, lietā taisāms jauns notiesājošs spriedums.

Jau vēstīts, ka 31.janvārī ELT attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka lietā iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

Iepriekš prokurors Zelčs debatēs lūdzis piemērot trīs gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, bet bijušo satiksmes ministru Šleseru prokurors lūdzis sodīt ar 65 000 eiro naudas sodu.

Prokurors bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. LETA jau rakstīja, ka iepriekš tika uzlikts arests Šķēles uzņēmumu daļām.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Bijušajam telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu, bijušajam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam - 60 000 eiro sodu, bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem - 75 000 eiro sodu. Tāpat prokurors uzskata, ka bijušajam uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklim Gintaram Kavacim piemērojams 75 000 eiro sods.

Toreizējam "Tet" komercdirektoram Jānim Ligeram prokurors bija lūdzis piespriest 60 000 eiro sodu, Biznesa daļas vadītājam Tomam Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Biznesa atbalsta daļas vadītājam Tomam Meisītim - 45 000 eiro sodu.

Gulbi, Freivaldu, Dripi, Kavaci, Ligeru, Ābeli un Meisīti prokurors bija rosinājis atzīt par vainīgiem krāpšanā, bet prokurors nav rosinājis piemērot viņiem mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību.

Nosakot Krimināllikumā par krāpšanu paredzēto soda veidu visiem deviņiem apsūdzētajiem, prokurora ieskatā, bija ņemams vērā, ka viņi izdarīja sevišķi smagu noziegumu un ka viņu nodoms un noziedzīgais nodarījums bija vērsts uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu zemes ciparu TV projektā un "Lattelecom" līdzekļu iegūšanu "SIA Hannu Digital" un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā, tādējādi sadārdzinot šī valsts mēroga projekta izmaksas un radot "Lattelecom" mantisku zaudējumu lielā apmērā.

Valsts apsūdzības uzturētājs debatēs arī norādījis, ka uzņēmumam "SIA Hannu Digital" ir nosakāms piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 4000 minimālo mēnešalgu apmērā jeb divi miljoni eiro.

Tā kā apsūdzības ieskatā visiem apsūdzētajiem, izņemot Šķēli, nav piemērojams papildsods - mantas konfiskācija - un kriminālprocesā nav iesniegts pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju, tad šiem apsūdzētajiem arestētajai mantai arests ir atceļams, uzskata prokurors.

Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzības celtas darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsis uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma attaisnot vairākus apsūdzētos arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lieta, taču prokurors ir iesniedzis protestu Augstākajā tiesā. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

Rīgas apgabaltiesā atrodas arī no tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas izdalītais kriminālprocess pret bijušo "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekli Andreju Zabecki. Šo lietu tiesa atkārtoti skatīs 2023.gada 12.aprīlī plkst.10.