Ierosina Daugavgrīvas cietoksnī izveidot Jūras muzeju (+VIDEO)

Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei tika nosūtīta vēstule par sena vraka un tā kravas atradumu Baltijas jūras Rīgas līča dzelmē ar aicinājumu tam piešķirt jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu.

Zemūdens niršanas (PADI) instruktoram Jurijam Šendeļevam ir izdevies Rīgas līča dzelmē ieraudzīt līdz šim neapzinātu, iespējams, sensacionālu atradumu - sena kuģa vraku ar mortīru bumbu kravu. Viņš vraku ir fotofiksējis, un tā aizsardzības un turpmākas zinātniskas izpētes nolūkos ir gatavs sadarboties ar atbildīgajām valsts iestādēm, sniedzot informāciju un dokumentāciju par vairāk kā desmit apzinātiem un fiksētiem vrakiem Daugavas grīvas tuvumā, taču par jaunatklāto potenciālo kultūras pieminekļa drošību un nākotni jālemj Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.

Atradums ir liecība par karadarbību 17.-18.gadsimtā. Tas secināms no kuģa un kravas stāvokļa, kā arī turpat atrastajiem holandiešu ķieģeļiem jeb klinkeriem, kurus tolaik izmantoja kuģu balasta nodrošināšanai.

Kuģa garums bijis nedaudz vairāk kā 14 metru, savukārt iespaidīgo mortīru bumbu diametrs 300 - 330 mm. Mortīras ir platā leņķī uz augšu vērsts šaujamierocis, kas lietots cietokšņu aplenkumos, lai pāršautu pāri fortifikācijas būvju vaļņiem.

Ņemot vērā, ka atrašanas vieta ir tuvu Daugavgrīvas cietoksnim, šī varētu būt vēl viena liecība jūras cietokšņa vēsturē. Nozīmīgais atradums saistāms ar dažādu Eiropas tautu likteņiem, tā izpēte var sniegt atbildes uz neatbildētiem vēstures jautājumiem.

Zīmīgs, piemēram, ir Daugavgīvas cietokšņa zviedru komandanta Stakelberga skaidrojums savam karalim 1711.gada "Relācijā" par Daugavgrīvas cietokšņa krišanu - papildspēki esot pienākuši 14 dienas pēc kapitulācijas... Līdzīgu ar jūras uzbrukumiem un aizsardzību saistītu notikumu ir daudz, tādēļ patiesība meklējama padziļinātas izpētes ceļā.

Kopš 2005.gada vētras, kad Daugavgrīvā vēja nopūstas kāpas vietā tika atrasta 6 m gara kuģa stūres lāpsta, izskalotie priekšmeti tiek fiksēti, daži no tiem ar NKMP ziņu žūst Daugavgrīvas cietokšņa kazemātos.

Biedrība "Baltijas ronis, ūdenslīdēju klubs", biedrība "Bolderājas grupa" un apkaimes iedzīvotāji par Jūras muzeja cietoksnī nepieciešamību nešaubās, viņi iesaistās, sadarbojās savstarpēji un ar kultūras mantojuma aizsardzības ekspertiem, uzrauga, ved, velk, eksponē priekšmetus, cerot uz pašu kopienas iniciētu un nākotnē valsts atbalstītu Jūras muzeju Daugavgrīvas cietoksnī.

Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts jautājums par Daugavgrīvas cietokšņa turpmāko likteni, to plānots nodot Valsts nekustamo īpašumu valdījumā. Vai Jūras muzeja nepieciešamību un iespēju to veidot Daugavgrīvas cietoksnī saredz arī valsts, uzzināsim pavisam drīz.